Par šādu iespēju neizpratnē ir KS Budeskalni pārstāvis Raimonds Grauds, kura pārstāvētā sabiedrība nonākusi atbildētāja statusā parāda piedziņas lietā, kas šajā šķīrējtiesā sākta pēc SIA Romāns pieteikuma.
Grauds sacīja, ka ir saskāries ar absurdu situāciju, ka Latvijas civiltiesisko strīdu šķīrējtiesas vadībā atrodas šķīrējtiesneši, kuri šobrīd Augstākajā tiesā (AT) tiek tiesāti par sevišķi smagiem noziegumiem - kukuļņemšanu, narkotiku noziegumiem un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
"Šie šķīrējtiesneši šobrīd atļaujas spriest tiesu civillietās, jo likums to formāli neaizliedz," norādīja Grauds, piebilstot, ka varbūt šādiem cilvēkiem no prokuratūras puses būtu jāpiemēro vismaz drošības līdzeklis - noteiktas nodarbošanās aizliegums, lai viņi apšaubāmās kvalifikācijas un reputācijas dēļ nevarētu atrasties šķīrējtiesas vadībā.
Pēc viņa teiktā, Latvijas Civiltiesisko strīdu šķīrējtiesā tiesneši ir Aleksandrs Kurganovs, Vladislavs Brokāns, Sergejs Odincovs, un AT apliecinājusi, ka personas ar šādiem uzvārdiem ir apsūdzētas un tiek tiesātas krimināllietā, kas patlaban gaida savu kārtu izskatīšanai kasācijas kārtībā AT Senātā.
Grauds pastāstīja, ka SIA Romāns un Budeskalnu strīda izskatīšana Latvijas Civiltiesisko strīdu šķīrējtiesā paredzēta 2009.gadā noslēgtajā līgumā par ūdensvada, kanalizācijas, kāpņutelpas koka logu un durvju, elektrotīklu un apkures sistēmu tehnisko apkalpošanu, taču līdz šim viņa pārstāvētajai sabiedrībai nav bijis nepieciešams interesēties par to, kas ir minētās, līgumā ietvertās šķīrējtiesas dibinātāji.
Situācija mainījusies, kad Budeskalni saņēmuši no šīs šķīrējtiesas lēmumu par to, ka pēc SIA "Romāns" pieteikuma ierosināta civillieta par 6000 latu piedziņu un sēde noteikta jau pērnā gada nogalē - 30.decembrī, bet kā norises vieta noteikta Aizkraukle, Lāčplēša iela 1.
Lēmumā arī bijis norādīts, ka Budeskalni nav snieguši savus argumentus un iebildumus, taču sabiedrība to reāli nav varējusi izdarīt, jo norādītajā adresē ar šādu šķīrējtiesu nav bijis iespējams sazināties, stāstīja Grauds.
Grauds atzīmēja, ka, tikai nonākot situācijā, kad no sabiedrības nepamatoti tiek prasīts piedzīt parādu un līgumsodu un par to nav iespējams iesniegt iebildums, viņa pārstāvētā sabiedrība sākusi interesēties par to, kas ir šķīrējtiesneši, turklāt par šķīrējtiesas dibinātājiem nemaz neesot tik viegli pārliecināties, jo šajā nolūkā nepieciešams īpaši doties uz Uzņēmumu reģistru, un līdz šim viņa pārstāvētajai sabiedrībai tas nav bijis nepieciešams.
"Budeskalnu" pārstāvis apgalvoja, ka minētā šķīrējtiesa, visticamāk, ir prasītāja "kabatas šķīrējtiesa", pieļaujot, ka strīdu par parāda un līgumsoda piedziņu viņa pārstāvētā sabiedrība, visticamāk, zaudēšot.
Taču ar šādu iznākumu sabiedrība nesamierināšoties un iesniegšot protestu, taču līdz Latvijas Civiltiesisko strīdu šķīrējtiesas spriedumam nekādas iespējas sūdzēties vai protestēt Budeskalniem neesot.
Tāpat līdz ar šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta SIA Romāns un Budeskalnu līgumā, sabiedrībai esot liegta iespēja vērsties ar prasību kādā no valsts tiesām.
Kā liecina aģentūras LETA arhīva dati, 2009.gada 15.septembrī apelācijas kārtībā izskatot krimināllietu, kurā par narkotisko vielu glabāšanu un realizāciju apsūdzēti seši bijušie policisti, AT Krimināllietu tiesu palāta pieciem apsūdzētajiem atstāja spēkā iepriekš piespriestos cietumsodus.
AT nemainīja spriedumu, ar kuru bijušajam Rīgas Galvenās policijas pārvaldes (RGPP) 23.nodaļas darbiniekam Sergejam Odincovam Rīgas apgabaltiesa piesprieda reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem ar policijas kontroli uz diviem gadiem un mantas konfiskāciju.
AT atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bijušajam smago noziegumu izmeklēšanas koordinācijas pārvaldes darbiniekam Aleksandram Kurganovam un bijušajam RGPP 23.nodaļas darbiniekam Vladislavam Brokānam piemērota brīvības atņemšana uz pieciem gadiem ar policijas kontroli uz diviem gadiem un mantas konfiskāciju.
Visi apsūdzētie iepriekš tiesā savu vainu pilnībā atzina un piekrita lietas izskatīšanai bez papildu pierādījumu pārbaudes.
Minētie likumpārkāpumi tikuši izdarīti 2002.gadā. Policistiem apsūdzības uzrādītas par narkotisko vielu iegādāšanos un glabāšanu lielā apmērā, kā arī realizācijas mēģinājumu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Lietā apsūdzētais Romāns Lukjanovs tika aizturēts brīdī, kad viņš no dzelzceļa stacijas mantu glabātavas izņēma saini, kurā bija iepakoti 446 grami heroīna, bet pēc tam likumsargi aizturēja Odincovu, Normundu Ašmani un Kurganovu.
Izmeklējot lietu par 25 000 ASV dolāru kukuļa izspiešanu, Drošības policija aizturēja vēl trīs bijušos policistus, no kuriem viens jau iepriekš bija aizturēts, - arī saistībā ar narkotiku lietu.
Par šo faktu tolaik tika ierosinātas krimināllietas pēc Krimināllikuma 321.panta 1.daļas un 322.panta 1.daļas.