Amatpersonas skatījumā, šīs tāpat kā jebkuras citas straujas izmaiņas pensiju sistēmā rada neticību, ka nākotnē uz šo sistēmu var paļauties.«Patlaban, maksājot noteiktu cenu par šo pakalpojumu, nav garantiju, ka to saņemsim pēc 20-30 gadiem. Lemjot par pensijām viena vai divu gadu budžeta skatījumā, netiek domāts, vai valsts savas saistības pret pašreizējiem iemaksu veicējiem spēs pildīt arī nākotnē,» paskaidroja VSAA direktore.Šmitiņa gan atzina, ka likmes samazinājums, kas īstenots kā īstermiņa risinājums, būtisku ietekmi uz nākotnes pensiju apmēru neatstās. «Tas pašlaik nekas dramatisks vēl nav, jo kapitāla tirgi, kuros tika izvietoti otrā līmeņa pensiju iemaksu līdzekļi, patlaban nenodrošina lielu pieaugumu. Tikai pēdējā laikā otrā pensiju līmeņa pensiju fondu rādītāji uzlabojas,» pašreizējo situāciju raksturoja I.Šmitiņa.Pēc amatpersonas domām, nākotnē iemaksu līmenis otrajā pensiju līmenī gan būtu jāatjauno.«Tas būtu tikai normāli. Ja cilvēks, domājot par savu nākotnes pensiju, nevar paļauties uz valsts pārdales shēmu, viņam atliek paļauties tikai uz to, ko viņš ir uzkrājis,» piebilda I.Šmitiņa.
Šmitiņa: likmes samazināšana otrajā pensiju līmenī bija politiski nepareiza rīcība
Maksājuma likmes samazināšana otrajā pensiju līmenī bija politiski nepareiza rīcība, jo tādējādi valsts parādīja, ka var atļauties šādi rīkoties ar cilvēku līdzekļiem.Šādu viedokli intervijā BNS biznesa informācijas portālam _Baltic Business Service _pauda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.