Sociolingviste: drīzāk Kruka apgalvojumus par vērtībām varētu dēvēt par vecmodīgiem

Viņa sestdien publicētā intervijā _Latvijas Avīzē_ stāsta, ka kopš 2002.gada vada starptautiskus un Latvijas mēroga projektus, kur pētīti divvalodības un starpkultūru komunikācijas jautājumi. Viņa secinājusi, ka modernā pieeja, pie kuras pasaulē un Eiropā turas, nozīmē balstīšanos uz nacionālajām vērtībām un kultūru.V.Poriņa uzskata, ka latviešu valodas lomas stiprināšana ir būtiska, jo stiprina Latvijas kā nacionālas valsts pamatus un saknē novērš divkopienu valsts veidošanos. Pētījumos esot pierādīts, ka divkopienu valstis ir nestabilas.  Latvijas sabiedrībā par katru cenu cenšas ieviest divvalodību, un tas ir princips, kas bruģē ceļu uz divkopienu valsts veidošanos."Viņa arī pauž viedokli, ka juristiem, varbūt Prezidenta kancelejas un Saeimas juridisko dienestu darbiniekiem, kā arī citu institūciju juristiem būtu jāizvērtē noteiktu krievu valodā rakstošo un raidošo plašsaziņas līdzekļu atbilstību Satversmei, Valodas likumam, Radio un televīzijas likumam un citiem likumiem, kā arī šo plašsaziņas līdzekļu lojalitāte pret Latvijas valsti un valstiskajām vērtībām. Viņa kā valodniece varot uz to tikai rosināt, jo situācija, viņasprāt, ir dramatiska."Un, ja šodienas situācijā, kad jārēķinās ar reliģiju konkurenci, globalizāciju, ekonomisko krīzi, mēs neturēsimies pie latviešu valodas kā pie valsts vienojošā pamata, tas var kļūt kritiski Latvijas valsts pastāvēšanai," satraukumu pauž speciāliste.V.Poriņa ir kritiska pret valsts amatpersonām, kas uzrunā Latvijas iedzīvotājus krieviski, norādot, ka "viņi laikam nesaprot, kādā valstī dzīvo". "Latvija ir nacionāla valsts ar vienu oficiālo valodu. Ja viņi to nesaprot un sabiedrību uzrunā svešvalodā, ir jautājums, vai šie politiķi vispār tiesīgi pārstāvēt mūsu valsti," saka sociolingviste. Tāpat viņa aicina nebūt naiviem attiecībās ar Krieviju. "Mēs zinām, ar kādu palīdzību varam rēķināties no Krievijas: tā palīdz šķelt sabiedrību Latvijā. Latvijas iedzīvotāji šajā ziņā nedrīkst būt naivi. Protams, labas kaimiņattiecības ar Krieviju mums ir vajadzīgas, bet jautājums ir – par kādu cenu. Nav pieļaujami, ka ar kaimiņvalsts tiešu vai netiešu atbalstu Latvijā divvalodība uzņemtu lielākus apgriezienus. Tad ar laiku saziņa vienlaikus latviešu un krievu valodā, bet beigās jau tikai krievu valodā tiktu uztverta par normu."Runājot par pētījumiem, kuros atklāta latviski runājošo cilvēku diskriminācija, V.Poriņa stāsta, ka arī pati bieži izjutusi diskrimināciju valodas ziņā. Viņa pati, ja ar viņu konsekventi runā krieviski, nepārejot uz krievu valodu. Tomēr arī šāda situācija, kad ar viņu uzstājīgi runā krieviski, atklāti ignorējot valsts valodu, viņai esot nepieņemama, un savā veidā viņa jūtas diskriminēta. Pētniece galvenokārt šajā ziņā runājot par saziņu publiskajā laukā, tāpat saziņu, kur skartas sabiedrības likumīgās intereses: iegūt informāciju, saņemt pakalpojumus un tamlīdzīgi. Veidojot pētījumu, apzinātas ārkārtīgi dažādas situācijas, kas liecina par latviski runājošo diskrimināciju. Piemēram, hokeja treneris bērniem nodarbības vada krieviski, tāpēc kāds bērns nesaprot, kā īsti jāizpilda vingrinājumi. Treneris viņam aizrāda: ja tā turpināsies, ja arī turpmāk nepratīsi izpildīt vingrinājumus, tev no hokeja būs jāaiziet. "Un tāpēc vien, ka treneris neprot valsts valodu!" sašutusi ir eksperte. Vai arī, piemēram, situācijas kafejnīcās, kad atnes nevis to, ko klients pasūtījis, bet pavisam ko citu. Pasniedzēji Latvijas valsts augstskolās saskaras ar to, ka mazākumtautību skolas beigušie studenti ar pasniedzēju cenšas sarunāties krieviski. Valsts augstskolās mēdz būt arī gadījumi, kad pasniedzējs atvainojas, ka lekciju lasīšot krieviski, uzskaita V.Poriņa.