Aigars Freimanis, Latvijas fakti direktors
Sabiedrībā pastāv divi pretrunīgi strāvojumi: uzjundītā aktivitāte pēc 2.augusta un sajūta, ka palikts uz sliekšņa, kas var būt spēcīgs pamudinājums, ja ne gluži revanšs, tad zināma demonstrācija gan; bet ir arī pretstrāvojums - referendums ir ļoti konkrēts. Šeit prasās daudz konkrētāka un pārliecinošāka argumentācija atšķirībā no iepriekšējās tautas nobalsošanas, kas bija vairāk ideoloģiska diskusija. Pretarguments, ka tas ir reāls drauds sociālajam budžetam, iespaido ļoti daudzus cilvēkus, īpaši tos sociālo grupu pārstāvjus, uz kuru ienākumiem šis referendums attiecas. Arguments, ka paši var sagraut sociālo budžetu dažu gadu laikā, ir ļoti spēcīgs.
Pētījumu par aktivitāti pagaidām nav, jo nav bijušas kampaņas un diskusijas. Uzdot jautājumu par šo referendumu ir riskanti, jo kurš negribēs būt solidārs ar veciem cilvēkiem? Reālie skaitļi, kas šobrīd pieejami: par Satversmes grozījumiem parakstu vākšanas laikā parakstījās 217 tūkstoši, bet par pensiju likuma grozījumiem - 171 tūkstotis. Jāatceras, ka pēdējās dienās pirms parakstu vākšanas beigām vairākas pensionāru organizācijas iestājās pret, un viņos ir pamats ieklausīties. Domāju, ka tie, kas rosināja referendumu, ir uzņēmušies atbildību likt priekšā faktus, argumentus, no kādiem avotiem nauda tiks ņemta, lai nodrošinātu pensiju apjomu, ja šis referendums izdodas.
Aigars Štokenbergs, Saeimas deputāts, Sabiedrība citai politikai viens no līderiem
Gribētu domāt, ka aktivitāte būs tāda pati, jo iemesli jau neatšķiras. Neatšķiras arī retorika. Pirmajā referendumā valdošā koalīcija biedē ar lata devalvāciju, otrajā - ar ekonomisko sabrukumu.
Mēs plānojam mobilizējošu kampaņu, tāpat kā aicinājām uz 2.augusta referendumu. Iespējams, ka mums neizdosies pārliecināt, ka mūsu piedāvājums ir labākais, bet svarīgi ir iet un piedalīties. Mums ir sagatavoti materiāli, kas tuvākajā laikā tiks publicēti mūsu mājas lapā internetā, kā arī rīkosim tikšanos ar cilvēkiem. Protams, ka uzņemamies atbildību par to, uz ko aicinām. Esmu pārliecināts, ka cilvēki ir gatavi iet un paust savu viedokli.
Manuprāt, tas būs arī valdības darba novērtējums un tas ir stāsts par to, vai pašreizējās paaudzes, redzot, ka netiek pildīti solījumi attiecībā uz vecākiem, var būt drošas, ka valsts parūpēsies par viņiem vecumdienās? Pat, ja teorētiski pieļaujam domu, ka referendums neizdosies, šī būs vienalga mūsu jaundibināmās partijas politika - tā nauda, kas tiek izšķērdīgi tērēta valsts pārvaldē, ir jāatdod pensionāriem.