Līgums piešķir juridiski
saistošu raksturu ES Pamattiesību hartai, kas nodrošinās cilvēktiesību
un pamatbrīvību ievērošanu ES īstenotajā politikā, uzsver Latvijas
Ārlietu ministrija. Vienlaicīgi tas būtiski palielināšot dalībvalstu
parlamentu kontroli pār ES darbību. Turpmāk parlamenti varēs noraidīt
ES likumdošanas priekšlikumus un kontrolēt, vai tie atbilst pilnvaru
sadalījumam starp ES un dalībvalstīm.
Līgums sniedz nepieciešamos
uzlabojumus, lai stiprinātu un veidotu vienotāku ES ārējo darbību,
uzskata Ārlietu ministrijas pārstāvji. Tas izveido Augstā pārstāvja
ārlietās un drošības politikas jautājumos amatu, kuram ES valstu
līderi vienojušies virzīt Lielbritānijas pārstāvi baronesi Ketrīnu
Aštoni. Izveidots arī Eiropas Ārējās darbības dienests, kas plānots
kā sava veida ES diplomātiskais dienests.
"Līgums ir vērsts uz demokrātiskāku, pārskatāmāku un efektīvāku turpmāko ES darbību. Vienlaicīgi ES īstenoto politikas jomu reforma kopā ar lēmuma pieņemšanas procesa vienkāršošanu ļaus dalībvalstīm arī turpmāk saliedēti un vienoti darboties ES pilsoņu interesēs, lai vairotu ilgtspējīgu attīstību, konkurētspēju un ES lomu pasaulē," norāda ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.
Izveidots arī ES prezidenta amats, kuram izvirzīts Beļģijas politiķis Hermans van Rompujs. 2.decembrī viņš būs vizītē Latvijā un tiksies ar premjeru Valdi Dombrovski.