Tajā pašā laikā premjera pārstāvja teiktais vedina domāt, ka vismaz piektdien notiekošie protesti, kas vērsti pret lēmumu nepalielināt algas valsts sektorā strādājošajiem, varētu nematerializēties arodbiedrībām labvēlīgos valdības lēmumos. Aizvien saasināsies
Protestus 10 no rīta pie Saeimas sāks skolotāji un mediķi, bet pusdienlaikā pie Iekšlietu ministrijas stafeti pārņems policisti. Kopumā protestētāju skaits galvaspilsētā varētu pārsniegt tūkstoti. Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna stāsta, ka likumsargi plāno no vienkāršākām protesta formām pāriet uz aizvien "niknākām", lai gan policistiem likumdi paredz ierobežojumu — viņiem ir aizliegts streikot. Piektdien policisti protestēs pret iekšlietu ministra Mareka Segliņa (TP) darbu, taču 4.oktobrī būs plašāks protests, kurā plānots arī policistu gājiens no Doma laukuma.
Mediķi piektdien rīkos arī brīdinājuma streiku. Streikos tikai iestādes, kas sniedz plānveida ambulatoro, konsultatīvo un medicīnisko palīdzību, taču, ja valdība un Saeima nepildīs mediķu prasības, paredzēts, ka pēdējās divās oktobra dienās notiks plaša mēroga mediķu streiks, kurā iesaistītos arī slimnīcas, izņemot uzņemšanas, reanimācijas, asins sagatavošanas nodaļas un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, informē Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdis Valdis Keris.
Arodbiedrību akcijas turpināsies arī 7.oktobrī, kad Eiropas mērogā notiks arodbiedrību protestu akcijas Par cienīgu darbu un cienīgu samaksu — sagadīšanās pēc tajā dienā valdība varētu pieņemt nākamā gada budžeta projektu.
Atšķirīgas prasības
Lai gan pamatprasība mediķu, policistu un pedagogu arodbiedrībām ir vienota — palielināt algas, prasītā apjoms ievērojami atšķiras. Piemēram, mediķu prasību izpildei budžetā būtu jāatrod papildu vairāk nekā 90 miljoni latu. Šāds finansējums nepieciešams, lai izpildītu arodbiedrības prasību nodrošināt ārstam 816 latu darba samaksu par vienu slodzi, savukārt medmāsām — 489 latu algu par slodzi. Kā norāda V.Keris, tas jau ir solis pretim valdībai un "liela atkāpšanās" no arodbiedrības iepriekš prasītā, kā sasniegšanai būtu nepieciešami 152 miljoni latu.
Neskaidrāka nostāja pagaidām ir pedagogiem. Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš uzsver, ka pedagogi prasa "cilvēka cienīgu algu par vienu darba likmi", un, lūgts to izskaidrot, atzīst, ka valdībai jāievēro pašas apstiprinātais pedagogu darba algas pieauguma grafiks. Tas paredz, ka no nākamā gada 1.?septembra pedagogiem būtu jāsaņem 414 latu par vienu darba slodzi (pirms nodokļiem), kas būtu algas pieaugums par Ls 70. Taču sarunas gaitā J.Krastiņš norāda, ka pedagogu atalgojumam jāpieaug vismaz atbilstoši inflācijai.
No A.Sūnas teiktā izriet, ka policistu prasības neattiecas tikai uz atalgojuma palielinājumu, bet arī citiem jautājumiem, piemēram, štatu samazināšanu. Policistiem nav valdības apstiprināta atalgojuma pieauguma grafika, un viņi var balstīties vienīgi uz premjera un bijušā iekšlietu ministra Ivara Godmaņa (LPP/LC) solījumiem — A.Sūna stāsta, ka viņš solījis policistiem vismaz Ls 100 pieaugumu. Atalgojumam jāpieaugot vismaz atbilstoši inflācijai.
Nostāju nemainīs
Arodbiedrību pārstāvju teiktais liecina par samilzušu neapmierinātību ne tikai ar valdības lēmumu iesaldēt algas, bet arī veidu, kādā par to tiek lemts, — šis lēmums pieņemts vienpersoniski. Tagad valdības pārstāvji un arodbiedrības vairākkārt sēdušās pie sarunu galda, taču Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības līderis Pēteris Krīgers šīs diskusijas dēvē par neauglīgām.
Lai arī premjera I.Godmaņa pārstāvis Krists Leiškalns par arodbiedrību akcijām izsakās diplomātiski, sakot, ka protests ir "viena no demokrātijas formām, kā panākt savu prasību izpildi", no viņa teiktā var secināt, ka premjera nostāju protesti nemainīs un tā joprojām paliks cieta. "Šobrīd nav runas par vēlmi, bet par fiskālām iespējām. Nākamā gada budžetu nevar skatīt kā elementāru avotu algu paaugstināšanai. Esot tik smagiem apstākļiem, mēs to nedrīkstam darīt, un viss," saka K.?Leiškalns.
Parasti vienojas
Arī iepriekšējos gados ir notikušas dažādas sociālo grupu protesta akcijas, kas lielākoties noslēgušās vismaz ar kādu kompromisu. Salīdzinoši apjomīgas arodbiedrību akcijas notika pērn. "Tās var vērtēt kā panākumu, jo arodbiedrībām bijis liels ieguldījums, lai vairākas strādājošo kategorijas saņemtu tādus algu pielikumus, kā tās saņem," atzīst P.Krīgers. 2002.gadā mediķi streikoja trīs reizes. Toreiz viņiem ar valdību izdevās vienoties par kompromisu algu pieauguma ziņā, turklāt, kā atgādina V.Keris: "Valdība pirmo reizi atzina veselības aprūpi par prioritāti." Liels skolotāju streiks notika 1999.?gadā. Toreiz skolotājiem izdevās izcīnīt papildu finansējumu no valsts budžeta, taču ne tik daudz, cik viņi gribēja, jo toreizējais premjers Andris Šķēle (TP) demonstrēja noteiktu nostāju. Streikot pedagogi draudēja arī 2005.gadā, bet toreiz viņiem izdevās panākt kompromisu par algu pieaugumu.