Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek marta pēdējā svētdienā plkst. 3.00 naktī, pulksteņa rādītājus pagriežot par vienu stundu uz priekšu, un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4.00 – par vienu stundu atpakaļ.
Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņu
rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu
iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks tika ieviests 1981.gadā. Sākot no 1997.gada,
vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst.3:00 līdz
oktobra pēdējai svētdienai plkst.4:00.
Pāreja uz vasaras laiku notiks 2010.gada 28.martā.
EM mājas lapā norādīts, zinātniskie pētījumi liecina, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās enerģijas daudzumu, kā arī samazina ceļu satiksmes negadījumu un pastrādāto noziegumu skaitu. Tomēr zinātniskie pētījumi atklāj arī negatīvās laika maiņu puses. Laika grozīšana īslaicīgi ietekmē dažu cilvēku veselības stāvokli un emocionālo labsajūtu, daļai cilvēku traucē bioloģisko ritmu, pašsajūtu, darba spējas.
Gandrīz ikviens, bet visvairāk ziemeļvalstu iedzīvotāji, izjūt tumšās sezonas depresiju. Gaismas papildus stunda dod gan šo psiholoģisko veselību, gan fizisko veselību (gaisma veicina D vitamīna sintēzi un ārstē ādu), gan drošības sajūtu. Turklāt daudzviet pasaulē izveidotas sabiedriskas organizācijas, kas cenšas panākt, lai pāreja no ziemas uz vasaras laiku tiktu atcelta.
Itālijas enerģētikas aģentūras saskaitījusi, ka itāļi vasaras laika ietaupījums (0,3 % no enerģijas patēriņa) pārvērts naudas izteiksmē veido 126 miljonus eiro katru gadu. Holandiešu konsultāciju firma “Research voor Beleid International” saskaitīja līdzīgu ietaupījuma procentu (0,3 %), bet, atņemot apkures palielinātās izmaksas, no ietaupītajiem 2,5 miljardiem eiro palika tikai 800 miljoni. Vēl atņemot papildus degvielas izmaksas, kopīgais energoresursu ietaupījums ik gadus Eiropas Savienībā varot būt vairs tikai 200 miljoni eiro.
Holandiešu Darba devēju asociācija uzskata, ka vasaras laiks pagarina izklaides vietu darba laiku par 10 %, kas pārvēršot naudas izteiksmē dotu papildus 22,5 miljonu eiro papildus apgrozījuma. Viesnīcu un restorānu apgrozījums palielinās par 5 % (13,5 miljoniem), kas kopumā sektoram dod pieaugumu par 3 % un rada 500 papildus darba vietas. Tādējādi ekonomiskais efekts skaidri parādās nevis elektroenerģijas taupīšanā, bet gan izklaides industrijas ienākumos, minēts EM informācija par ieguvumiem un zaudējumiem no laika maiņas.