Četros piedāvātajos attīstības variantos piedāvāti četri attīstības virzieni - A variants piedāvā varu valsts rokās; B variants - cilvēki grupējas ap pakalpojumu sniedzējiem pašvaldībās; C - vara ir lielo uzņēmumu rokās; D - valstī pastāv pilsoniska sabiedrība, kur katrs pats pieņemu lēmumus.
"Tie nav centieni paredzēt nākotni, tie ir mēģinājumi formulēt alternatīvu izvēļu sekas," saka sociālantropologs, stratēģijas redakcijas darba grupas vadītājs Roberts Ķīlis. Viņš arī iepriekš norādījis, ka "mums nav izstrādāts "pareizais" attīstības scenārijs, mēs nākam pie cilvēkiem ar jautājumiem par to, kāda rīcība ir labāka, un no atbildēm ir atkarīgs tas, kādu nākotni veidosim."
Rīgā forumā lielāku atbalstu guva pilsoniskās sabiedrības scenārijs, kaut gan daudzi atzina, ka vistuvāk Latvijas pašreizējam stāvoklim ir scenārijs A, kur visa vara ir valsts rokās. "Atbalstu D variantu, kur nav strikta, koruptīva valdība, jo jau pašlaik redzams, ka A variants nestrādā," diskusijā izteicās kreativitātes zinātniskā institūta direktore Rita Bebre. Vairāki foruma dalībnieki atzīmēja, ka D un B scenāriji ir vilinoši, bet prasa no indivīdiem atbildīgu izvēļu izdarīšanu un šaubījās, cik gatavi tam esam. Piedāvātie scenāriji ir "galēji ideāli stāvokļi un tīrā veidā nav," saka Hansabankas vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Visticamāk, izveidosies jauns variants, kurā būs kaut kas no visiem scenārijiem. Uz tā arī balstīsies galvenais valsts plānošanas dokuments - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam. Tas kalpos par pamatu turpmāko Nacionālo attīstības plānu, valsts budžetu un nozaru politikas veidošanā. To, ka stratēģija jāievēro reglamentēs ar īpašu likumu.
Scenārijus var apspriest www.latvija2030.lv