Jautāts, vai viņš ar šodienas pieredzi arī būtu piekritis kļūt par premjerministra kandidātu, E.Sprūdžs atbildējis: "Jā."
Atbildot uz jautājumu, vai nopietni uzskatījis, ka ir reāls kandidāts premjera amatam, E.Sprūdžs skaidro, ka "tas nebija tik pēkšņi, kā varētu šķist". "Tas laiks, kurā tas notika, patiešām bija netipiski īss, bet tas arī nebija tradicionāls laiks nekādā izpratnē. Gan rīkojums nr.2 bija ārkārtas pasākums, gan pēc tam notiekošais referendums un ārkārtas vēlēšanas. Ārkārtas situācijas prasa ārkārtas rīcību. Izšķiršanās piekrist kandidēt, pirmkārt, bija saistīta ar informāciju, kuru biju ieguvis no saviem kolēģiem partijā. Par to, kas strādā un kas nestrādā valsts pārvaldes sistēmā. Biju sācis saprast iemeslus, kāpēc kaut kas strādā un kāpēc nestrādā. Otrkārt, tā bija kolēģu dotā uzticība. Es augsti vērtēju cilvēkus partijā, valdē un tā dēvētajā kodolā. Ja viņi uzskatīja, ka es esmu piemērots kandidāts, tad tas bija pēdējais piliens, kas ir nepieciešams, lai es noticētu, ka varu," pauž E.Sprūdžs.
Vaicāts, kāpēc viņš izvēlējies vai ticis virzīts par VARAM vadītāja amatu, E.Sprūdžs norādīja: "Būtiskākais iemesls ir tas, ka no Zatlera Reformu partijas plānoto reformu viedokļa – reģionālajai attīstībai ir ļoti liela nozīme. Ja nespējam visas labās lietas aiznest līdz reģioniem un īstenot vienmērīgāku nekā līdz šim attīstības stratēģiju, tad šīs labās lietas, kuras valdība darīs, zaudē savu vērtību."