Tā pagaidām ir neoficiāla informācija, kas var arī nepiepildīties, ja 29. augustā E. Sprūdžs ieradīsies uz Lielo pilsētu asociācijas kopsapulci un šī saruna notiks abpusēji labvēlīgā gaisotnē. Lielās pilsētas nesaredzot ministra veikumu reformu īstenošanā un jūtas pārsteigtas par viņa iniciatīvām, kā arī alternatīvo Nacionālā attīstības plāna vīziju.
Ministra biroja pārstāvji esot apsolījuši, ka E. Sprūdžs ieradīsies uz sarunu ar lielo pilsētu pārstāvjiem, bet no ministra paša sacītā tāds iespaids neradās. Jau iepriekš viņš ir licis manīt, ka neuzskata par pieņemamu sēdēt līdzās cilvēkam, kuram ir ierobežotas iespējas pildīt pašvaldības vadītāja pienākumus. Ar to ir domāts Aivars Lembergs, kurš ir ievēlēts par Ventspils domes priekšsēdētāju. E. Sprūdžs labprāt tiktos ar lielo pilsētu pārstāvjiem, ja sarunā no Ventspils domes piedalītos priekšsēža vietnieki Jānis Vītoliņš vai Guntis Blumbergs, «kas ir augstas raudzes profesionāļi».
Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Māris Kučinskis Dienai paskaidroja, ka pilsētu pašvaldības pašas izraugās pārstāvjus, kurus deleģēt uz asociācijas sēdēm. Piemēram, no Rīgas domes lielākoties nākot Dainis Turlais vai Andris Ameriks, nevis Rīgas mērs Nils Ušakovs. «Ja viņš gribēs, tad atradīs iemeslu neatnākt,» piebilda M. Kučinskis. Viņaprāt, viss, ko ministrs izdarījis, esot lācēnu pārvešana no vienas vietas uz otru un uzmanības pievēršana Jūrmalas mēra amata ķēdei, kā arī iniciatīvas par deputātu skaita samazināšanu, kas nav pašvaldībām aktuālākais jautājums. E. Sprūdža vadībā sagatavotais alternatīvais NAP vīzijas piedāvājums par Latviju kā zaļāko valsti varot apdraudēt NAP pieņemšanu laikā. «Ja to atbalsta, ir jākoriģē viss plāns, kam neder šī cepure, un tad Latvija var pazaudēt miljardu,» sacīja M. Kučinskis. Jau oktobrī Latvijas pārstāvjiem Briselē neformālās sarunās par nākamo ES budžeta plānošanas periodu būtu jāpiedāvā savs ar NAP prioritātēm saistīts redzējums. E. Sprūdžs Dienai paskaidroja, ka ar vīziju par Latviju kā zaļāko valsti viņš un domubiedri esot iepazīstinājuši NAP sagatavotājus sen, bet nav guvuši atsaucību. Arī darba grupā, kurā bija pārstāvji no valdības partijām, premjera biroja un Pārresoru koordinācijas centra, viņš, Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) un neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa ar šo priekšlikumu ir palikuši mazākumā, tāpēc esot gatavots alternatīvais piedāvājums, par ko iepriekš bijis informēts arī premjers V. Dombrovskis.
«Vilciens jau ir aizgājis,» saka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) par ministra iniciatīvām nepilnu gadu pirms pašvaldību vēlēšanām samazināt ievēlamo deputātu skaitu novados. Partijas jau sākušas gatavot kandidātu sarakstus nākamā gada jūnijā gaidāmajām vēlēšanām. E. Sprūdža ierosinātais projekts par pašvaldību referendumiem valdības komitejas darba kārtībā būšot pirmdien, bet likumu izmaiņas par deputātu skaitu un ierobežojumiem deputātiem savienot amatus - ceturtdien valsts sekretāru sanāksmē. E. Sprūdžs ir pārliecināts, ka septembrī šie projekti nonāks Saeimā. Centrālās vēlēšanu komisijas vadība teikusi, ka pēdējais termiņš, kad vēlams pieņemt ar pašvaldību vēlēšanām saistītas izmaiņas, varētu būt decembris. Grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā būtu nepieciešami arī vairāku citu iespējamo uzlabojumu dēļ.