Likums "Par nodokļiem un nodevām" nosaka, ka gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir pārsūdzējis VID lēmumu par nodokļu likumu pārkāpumiem, sodu var samazināt, bet ne vairāk kā 70 procentu apmērā un ne biežāk kā vienu reizi trijos gados. Apstrīdētā norma 2004.gadā tika nomainīta ar jaunu, kas noteica, ka sodu var samazināt ne biežāk kā reizi gadā. Taču arī tas, kā atzinusi ST, pārkāpj valsts pamatlikumu.
Pieteikumu par apstrīdētās normas atbilstību Satversmei savulaik iesniedza Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments. Praksē nereti esot sastopami gadījumi, kad nodokļu maksātājs nav uzskatāms par ļaunprātīgu nodokļu nemaksātāju, bet pieļāvis neuzmanību.
Satversmes tiesa norādīja, ka valsts pienākums ir pēc iespējas nodrošināt soda individualizāciju, proti, tā atbilstību izdarītajam pārkāpumam. Apstrīdētā norma liedz VID un arī administratīvajām tiesām vērtēt piemērotās soda naudas samērību.
Satversmes tiesa secināja, ka piemērojot apstrīdēto normu, persona var tikt sodīta ar pārkāpumam neatbilstošu sodu. Tādēļ Satversmes tiesa atzina par nesamērīgu, tātad Satversmes 1.pantam neatbilstošu, ne vien apstrīdēto normu, bet arī jaunāko normu, kas noteica, ka sodu var samazināt ne biežāk kā reizi gadā.
Spriedums stāsies spēkā pēc tā publicēšanas “Latvijas vēstnesī”. Spriedums neattieksies uz lietām, kas jau izskatītas tiesā.