Līdz ar to paredzams, ka parlaments nobalsos par tādu likuma redakciju, kas tuva atbildīgajā komisijā agrāk akceptētajai un kuras pieņemšanas gadījumā Valsts prezidents Valdis Zatlers likumu, visticamāk, nebūtu nodevis otrreizējai caurlūkošanai. V.Zatlers jau brīdinājis, ka gadījumā, ja Saeima, pārstrādājot likumu, nestrādās rūpīgāk, viņš varētu izmantot Satversmē paredzētās tiesības apturēt likuma izsludināšanu un nodot to tautas nobalsošanai.
Kuram negadās brāķis?
"Esmu demokrāts, pakļaujos vairākuma gribai," Dienai pauda V.E.Bresis, skaidrojot, kāpēc nolēmis no sava priekšlikuma atteikties un atbalstīt citu — Saeimas Juridiskā biroja versiju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jēdzienu. Deputāts tomēr neslēpa, ka pavisam apmierināts neesot — likums būšot "butaforisks", dažādi interpretējams, tomēr "šinī histērijas gaisotnē" nekas cits neatliekot. Arī D.Staķe pauda, ka izpētījusi un par gana labu atzinusi Juridiskā biroja piedāvājumu. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis paziņoja, ka frakcijas sēdē trešdien nolemts — gan D.Staķei, gan V.E.Bresim ceturtdien jākāpj tribīnē un jāuzstājas, taču zaļo zemnieku deputāti, visticamāk, atbalstīšot Juridiskā biroja priekšlikumu, ja kolēģi savējo atsauks. Opozīcijā esošā Jaunā laika deputāti agrāk pauduši viedokli — grozījumi tapuši tieši ZZS tuvu stāvošā, smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga interesēs. Viņam inkriminē arī noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Ja ZZS deputātu piedāvātie grozījumi, kas sašaurina noziedzīgi iegūtu līdzekļu jēdzienu un uzskatāmi par labvēlīgāku normu, stātos spēkā, tie darbotos ar atpakaļejošu datumu.
V.E.Bresis pirms likuma pieņemšanas trešajā lasījumā piedāvāja izmaiņas, ietverot jau teju folklorizējušos terminu mutatis mutandis — šāda attiecīgā panta redakcija ierobežotu tiesībsargājošo iestāžu iespējas vērsties pret naudas atmazgātājiem. Kaut gan pirms tam atbildīgā komisija bija vienojusies par citu likuma redakciju, 5.jūnijā Saeima bez diskusijām nobalsoja par V.E.Breša priekšlikumu. "Zināt, kā ir ar likumu veidošanu, pielikšanu un izņemšanu ārā, ar tiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem jau ar mums iznāca drusciņ ne tā, kā vajag, (..) bet kuram meistaram negadās brāķis?" vēlāk par nepieciešamību labot likumu taisnojās atbildīgās komisijas deputāts J.Dobelis (TB/LNNK). Arī pārējo koalīcijas partiju pārstāvji atzina, ka esot balsojuši neiedziļinoties. V.Zatlers nodeva likumu otrreizējai caurlūkošanai, V.E.Bresis un D.Staķe sagatavoja jaunu priekšlikumu, atsakoties no latīniskā jēdziena, taču joprojām piedāvājot šaurāku nelegālo līdzekļu definīciju un izpratni par to, kas uzskatāms par šādām darbībām. Savu nostāju deputāti pamatoja ar attiecīgas Eiropas Savienības direktīvas minimālajām prasībām — stingrākas prasības esot cilvēktiesību ierobežojums, jo naudas atmazgāšanā ļautu apsūdzēt arī cilvēkus, kuri pie nelegāliem līdzekļiem tikuši, to neapzinoties.
Starptautisks noziegums
"Nekādiem pārsteigumiem nevajadzētu būt," par ceturtdien gaidāmo balsojumu Dienai pauda Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis, paredzot, ka tiks pieņemts tāds likuma variants, kāds trešajam lasījumam bija sagatavots pirms ZZS deputātu ierosinājumiem. Ja Saeimas vairākums atbalstīs Juridiskā biroja piedāvātos grozījumus attiecīgajos pantos, tas būs pieņemami arī Ģenerālprokuratūrai, kas līdz šim asi kritizējusi V.E.Breša un D.Staķes piedāvājumu. "Direktīvas prasības bija jāievieš tajā daļā, kur mēs tās vēl nebijām ieviesuši, nevis jākāpjas soli atpakaļ un jāsašaurina," Dienai pauda Ģenerālprokuratūras metodikas nodaļas prokurore Elita Jurkjāne. Ja nebūtu šo jauno prasību, kas saistās "vairāk ar finanšu sfēru, ar klientu uzticamības pārbaudi, ar politiski nozīmīgām personām", un nebūtu jāraksta jauns likums, turpinātu darboties līdzšinējais. Tajā attiecīgā ES direktīva ir ievērota, taču noteiktas vēl stingrākas normas, kas nav aizliegts. Šādu regulējumu atzinīgi novērtējuši arī starptautiskie eksperti. Pēc E.Jurkjānes teiktā, nevis tikai minimālās prasības, bet gan stingrāku regulējumu valstis ievieš arvien biežāk, konstatējot, ka tas atvieglo pārrobežu sadarbību un informācijas apmaiņu. "Jo tas ir noziegums ar starptautisku raksturu — vienā valstī līdzekļus iegūst, citā legalizē," skaidroja prokurore.
***
Kāpēc vajadzīgs likums
Likuma mērķis ir novērst naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu
Likums ļauj uzraudzīt tādu darbību likumību, kuras ar lielām naudas summām vai citādām materiālām vērtībām veic kredītiestādes, finanšu iestādes, azartspēļu organizētāji, starpnieki, inkasenti, kā arī citas juridiskas vai fiziskas personas
Likuma atbilstība starptautiskajām prasībām Latvijai ļauj saņemt informāciju no ārvalstīm un sadarboties pārrobežo noziegumu atklāšanā
Mīkstinot prasības, naudas atmazgātājiem būtu labvēlīgāki apstākļi un lielākas iespējas izvairīties no soda, tiktu iedragāts Latvijas starptautiskais prestižs, būtu apgrūtināta sadarbība noziegumu atklāšanā
***
Kur radās izmaiņa ar mutatis mutandis?
Pēc Viļņa Edvīna Breša (ZZS) iniciatīvas Saeima likuma galīgajā redakcijā jūnija sākumā tika iebalsoti jēdzienu mutatis mutandis ietverošie priekšlikumi, kas būtiski sašaurinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas definīciju un likuma izpratni par to, kādas darbības par tādām uzskatāmas. Līdz ar to sašaurinātos arī iespējas tiesībsargājošām institūcijām cīnīties gan ar noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu, gan arī šādu rūpalu organizatoriem.
Valsts prezidents likumu nodeva otrreizējai caurlūkošanai. Valdis
Zatlers pirms ceturtdien gaidāmā balsojuma jau brīdinājis —
nekvalitatīva likuma pieņemšanas gadījumā viņš varētu izmantot tiesības
to neizsludināt un nodot tautas nobalsošanai. "Ceru, ka Saeima pieņems
kvalitatīvu likumu, jo, ja likums nodots otrreizējai caurlūkošanai,
jāstrādā daudz rūpīgāk," paudis Valsts prezidents.