Starp stilīgo un vajadzīgo

Protams, ir skolēni, kam tas ir „jociņš, spociņš”, bet secinājums ir skaidrs – jo labāka biznesa ideja, jo vairāk jaunieši ir gatavi savu nākotni saistīt ar Latviju.Izaicinājums Nr.1 – interesantās mācību metodes ir ļoti atkarīgas no ekonomikas skolotāja entuziasma, jo papildus atalgojums par to netiek piedāvāts;Izaicinājums Nr.2 – ne visām skolām ir līdzekļi, lai ieviestu skolās modernās metodes. Skolēni tiek mācīti tradicionāli – grāmata un teorija.Saprotams, ka ne visi var būt uzņēmēji, tāpēc idejai mācīt ekonomiku „ārpus skolas telpām” redzu vismaz divus argumentus: 1) skolēni paši ir apliecinājuši, ka viņiem patiešām ir skaidrs, ko nozīmē īsts bizness; viņiem tas patīk, ir peļņa; sasniedzot pilngadību, nopietni tiks apsvērta iespēja dibināt savu uzņēmumu; ir reāli piemēri – tiek dibināts uzņēmums un strādā veiksmīgi; 2) paši skolēni ir apliecinājuši, ka tagad ir sapratuši - savs bizness nav priekš viņiem – tas nozīmē, ka netiks izveidotas jaunas, neveiksmīgas firmas. Izaicinājums Nr.3 – skolēnu mācību firmām nav oficiāls juridisks statuss. Tas nozīmē, ka tirgoties ir grūtāk un produkti sabiedrībai ir nepieejamāki. Žēl, jo virkne radīto produktu būtu alternatīva, lētāka izvēle.Izaicinājums Nr.4 – skolēnu mācību firmu ideja bieži vien „nomirst” līdz ar skolas beigšanu. Tā paredz mācīšanas metode. Līdz ar to labas idejas paliek nerealizētas.Izaicinājums Nr.5 – daļa skolēnu mācību firmu produktu ir tādi, kas vairāk atbilst mācību metodei, nevis atbilstoši sabiedrības pieprasījumam. Saprotami – tā tomēr ir mācību metode! Tomēr, manuprāt, būtu vērts visus skolēnus motivēt darboties tajos virzienos, kur izstrādātās preces un produkti būtu ļoti noderīgi. Vai – vērsti uz augstu pievienoto vērtību.Noslēgumā vēlos jūsu komentāru – vai atbalstīt ideju reizi gadā veidot Baltijas mēroga skolēnu firmu gadatirgu Rīgā?