"Latvijas valdībai izdevās iegūt iedzīvotāju uzticību. Tas ir galvenais. Man šķiet, ka citās valstīs nav uzticības valdībai. Cilvēki netic savai valdībai, viņi iziet ielās, protestē utt. Latvijā mēs varējām vērot, cik augsts reitings bija premjeram Valdim Dombrovskim divās vēlēšanās viena gada laikā. Dombrovska augstais reitings ir pretrunā ar politisko loģiku. Viņš un viņa valdība pieņēma ļoti nepopulārus lēmumus, uz laiku mazinot Latvijas iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti. Tomēr iedzīvotāji uzticējās valdībai. Es uzskatu, ka tas ir galvenais faktors," komentēja I.Šteinbuka.
Jautāta, vai Latvijas pieredze ir izmantota, lemjot par Eiropas finanšu stabilizācijas plāna galvenajām aprisēm, I.Šteinbuka norādīja: "Nav cita ceļa kā tas, ko iet Latvija. Pagājušajā nedēļā visu ES valstu vadītāji vienojās par vairākiem pasākumiem, kam jāpalīdz atrisināt krīzi, tostarp banku pamatkapitāla palielināšanu, «eiro glābšanas fonda» paplašināšanu, ekonomiskās pārvaldības stiprināšanu ES līmenī, bet visskaļāk tiek runāts par parādu atlaišanu Grieķijai. Tā tiek pasniegta kā grieķu uzvara, kā kaut kas tāds, kas Latvijai nav izdevies, – taču runa ir vienīgi par Grieķijas izdoto parādzīmju vērtības samazināšanu, kam brīvprātīgi piekrīt to pircēji – galvenokārt privātās bankas. Es gribētu uzsvērt, ka parādu atlaišana nekādi neatbrīvos Grieķiju no taupības pasākumiem, turklāt no ES un citiem starptautiskajiem aizdevējiem saņemtā nauda grieķiem būs jāatdod pilnā apmērā."
Viņa uzsver, ka Grieķijai būs jāsper tie paši ļoti nepopulārie soļi, kas Latvijā, un vēl vairāk, jo viņu problēmas ir lielākas. "Pat ar parādu norakstīšanu Grieķijas valsts parāds 2020.gadā būs 120% – tas ir divtik un vēl vairāk nekā Latvijai pašlaik. Lai nostātos uz savām kājām, Grieķijai būs jātaupa gadiem ilgi, parādu norakstīšana to nav mainījusi. Ja jūs tērējat daudz vairāk nekā nopelnāt un esat līdz ausīm parādos, ilgtermiņā nav cita risinājuma kā taupīt," sacīja I.Šteinbuka.