Nepilnu gadu pēc Saeimas deputātu Aigara Štokenberga un Arta Pabrika aiziešanas no Tautas partijas, kas vēstīja par vēl viena jauna politiskā spēka pieteikumu, sestdien Dzelzceļa muzeja telpās šī partija tika nodibināta. Tā turpinās dzīvot ar nosaukumu Sabiedrība citai politikai (SCP), bet līdz ar to tika pārdēvēta līdzīga nosaukuma biedrība, uz kuras bāzes jaunais politiskais spēks izveidots — biedrību tagad sauks Sabiedrība par labām pārmaiņām. Neparasta ir arī vadības struktūra — SCP vada ne tikai valdes priekšsēdis, par ko ievēlēja ekonomistu Gati Kokinu, bet arī trīs partijas līdzpriekšsēdētāji A.Štokenbergs, A.Pabriks un akciju sabiedrības Latvijas gāze juriste Karīna Korna.
Jaunās partijas valdē bez tās četriem līderiem vēl ir ievēlēti Edgars Štelmahers, Jānis Oga, Gundars Romanovskis, Valters Bruss, Gundega Rancāne, Aldis Gobzems un Edvards Smiltēns. Vēlēšanās nepastāvēja iekšējā konkurence, jo valdes kandidātu skaits nebija lielāks par vietu skaitu valdē. Par partijas dibinātājiem tika reģistrēti 339 tās biedri. Dibinātāju vidū bija arī radošo jomu pārstāvji Baiba Bartkeviča, Harijs Ozols, Aija Uzulēna, Žaklīna Cinovska, G.Rancāne, Jānis Motivāns. Pirmie iespaidi par jauno politisko spēku liecina, ka tās kodolu veido savu jomu profesionāļi, kuriem katram savā vidē izdevies atrast politiskos domubiedrus un iesaistīt tos partijā. Piemēram, A.Pabrikam sekotāji meklējami studentu un ar ārpolitiku saistītu cilvēku vidū. Fiziķus, kā, piemēram, Jāni Dzeni, un ekonomistus uz SCP atvedis tās jaunais valdes priekšsēdis G.Kokins. Kongresa delegātu vidū bija arī vairāki juristi. SCP Goda biedre ir Gunāra Meierovica atraitne Ingrīda Meierovica. Hansabankas bijusī valdes priekšsēde Ingrīda Blūma un bijušais LU rektors Ivars Lācis partijā nestāsies, viņi kongresā piedalījās kā biedrības pārstāvji.
Tajā pašā laikā Dzelzceļa muzejā ar delegātu mandātiem varēja sastapt arī citās partijās jau agrāk redzētas sejas, piemēram, bijušo Augstākās padomes deputātu Oļegu Batareviski, kurš pabijis vairākos politiskajos spēkos, bijušo Tautas partijas ģenerālsekretāru Augustu Kūravu. No TP uz SCP ir pārnākuši vairāk nekā 20 agrāko Jelgavas nodaļas biedru. No Jaunā laika šim politiskajam spēkam ir pievienojies diplomāts Valdis Krastiņš, Salaspils domes deputāts Veiko Spolītis, kurš Dienai atzina, ka šajā partijā viņam ir domubiedri, bet Jaunajā laikā, "es nesapratu, kādā valodā runā Einars Repše". Dibinātāju vidū ir arī Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, kurš bija Konservatīvajā partijā. Egila Bisenieka agrākā politiskā pieredze ir saistīta ar Tautas kustību Latvijai (Zīgerista partiju), TB/LNNK un Latvijas kalvi.
Visu līderu runas bija vienkāršas ar viegli uztveramu vēstījumu, kurā dominēja vēlme izveidot ekonomiski attīstītu valsti, kur tauta uzticas savai valdībai un, kur tā strādā nevis šaura cilvēku loka, bet sabiedrības interesēs, gādājot par tiem, kas paši nevar sev palīdzēt. Tiesa, savulaik par topošo politisko spēku runāja kā par "Šķēles projektu divi". Ja dažādie pieļāvumi apstiprinātos, SCP būtu grūti īstenot apņemšanos būt brīviem no oligarhu ietekmes, jo arī jaunais līderis G.Kokins līdz pērnā gada nogalei bija Parex bankas viceprezidents, bet A.Štokenberga dzīvesbiedre strādā šajā bankā. Tā dēļ jaunā partija tiek uzlūkota arī kā šīs finanšu iestādes "projekts", ko tās līderi gan ir nolieguši, norādot, ka nav saņēmuši minētās bankas pārstāvju finansiālo atbalstu. SCP iestājās arī par partiju finansēšanu no valsts budžeta, lai mazinātu atsevišķu ietekmīgu cilvēku iespaidu uz lēmumu pieņemšanu.
"Mēs esam maza grupa un maza partija, pagaidām — bez lielām naudām un liela atbalsta, bet mūsu pusē ir taisnīgums," savā runā sacīja A.Štokenbergs. Viņš atzina, ka, ieviešot citu — sociāli atbildīgu politiku —, jāapzinās, ka ne viss, kas bijis šajā valstī, ir bijis slikti. Tāpēc "nedrīkst sabojāt lietas, kas darbojas labi". G.Kokins uzsvēra, ka "mēs nedrīkstam tikai gānīties, konstruktīva kritika ir jāapvieno ar kompetentu piedāvājumu". A.Pabriks atgādināja, ka Latvijā savai valdībai uzticas tikai 15% šīs valsts iedzīvotāju atšķirībā no Igaunijas, kur valdībai uzticoties 69%. Tāpēc būšot jācenšas atgriezt cilvēku uzticību savai valstij, valdībai un parlamentam. "Tauta mosties un dari kaut ko savā labā," aicināja A.Pabriks. Latvijas faktu augustā veiktā aptauja liecina, ka par SCP būtu gatavi balsot 2,6% aptaujāto.