I.Saleniece skaidroja, ka informatīvajā ziņojumā klāstīts par subjektiem, kam ir tiesības izdot ārējos normatīvos aktus.
Satversme šobrīd neparedz ministriem tiesības izdot ārējos normatīvos aktus, un šādu tiesību piešķiršanai būtu nepieciešami grozījumi valsts pamatlikumā, tādēļ tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs uzsvēra: "Satversmes grozīšana ir ļoti būtisks solis, un tas nekādā gadījumā nedrīkst notikt bez rūpīgas analīzes un diskusijas par šādas rīcības nepieciešamību."
Ministrija norāda, ka tālāka ministra noteikumu idejas virzība nav iespējama bez plašas tiesību zinātņu ekspertu, tai skaitā ārvalstu ekspertu, diskusijas par nepieciešamību, iespējām un veidiem, kā un vai Latvijas tiesību sistēmā būtu ieviešami ministra noteikumi.
Ziņojumā minēts, ka ministriju spēja šobrīd nodrošināt sagatavotā tiesību aktu projekta juridisko kvalitāti ir problemātiska, tādēļ paredzamie ieguvumi no ministru noteikumu ieviešanas ir mazāki nekā iespējamās problēmas.
“Ja tiek lemts par tālākas rīcības nepieciešamību šajā jautājumā, ir nepieciešama analīze par jauna ārējā normatīvā akta ieviešanas faktisko lietderību, kā arī jādiskutē par pilnvaru apjomu un procedūru, kādā ministra noteikumi tiek izstrādāti un saskaņoti,” norādīja ministrijas pārstāve.
Tieslietu ministrija arī uzskata, ka šādā gadījumā būtu nepieciešamas mācības valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem un tiesām par jauno normatīvā akta veidu, kā arī jāinformē sabiedrību.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien nodeva komisijām frakcijas Par labu Latviju sagatavoto likumprojektu, kurā rosināts noteikt, ka ministrs savas kompetences robežās var izdot normatīvos aktus - ministra noteikumus.