"Tas nebūtu īsti pareizi valdības darbības pēdējās dienās pieņemt kādus būtiskus lēmumus. Budžets pildās ļoti labi un mums budžetā ir pārpalikums. Šobrīd mums nav vajadzīga nauda ne no [nacionālās aviokompānijas] "airBaltic" pārdošanas, ne no kāda cita uzņēmuma pārdošanas," sacīja ekonomikas ministrs.
Līdz 31.augustam, kad bija pēdējā privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas diena, vairāki uzņēmumi un privātpersonas iesnieguši ierosinājumus par valsts akciju privatizāciju tādos uzņēmumos kā "airBaltic", mobilo sakaru operatorā "Latvijas Mobilais telefons" (LMT), valsts autoceļu apsaimniekotājā "Latvijas Valsts ceļi", pasažieru pārvadātājā pa dzelzceļu "Pasažieru vilciens", kompānijā "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", valsts nekustamo īpašumu apsaimniekotājā "Valsts nekustamie īpašumi" u.c.
Štokenbergs norādīja, ka pašlaik Valsts kancelejas un Privatizācijas aģentūras (PA) juristi vērtē, kādas sekas varētu radīt iesniegtie privatizācijas ierosinājumi par LMT valsts kapitāldaļu privatizāciju, jo pašlaik uzņēmuma līdzīpašnieki - Latvijas valsts un Skandināvijas telekomunikāciju koncerns "TeliaSonera" - risina sarunas par iespējamo valsts kapitāldaļu pārdošanu šajos uzņēmumos.
Ministrs norādīja, ka varētu notikt LMT valsts akciju izsole, kurā varēs piedalīties dažādi pretendenti un tie visi būs vienādi. Viņš piebilda, ka "TeliaSonera" ir pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošajām LMT akcijām un Štokenbergs neuzskata, ka iesniegto privatizācijas ierosinājumu dēļ Latvijai draudētu kādi tiesu darbi. Tiesa, precīzāka valdības nostāja varētu būt zināma pirmdienas vakarā.
Pēdējās privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas dienās tie iesniegti arī par "Daugavas stadiona", "Piejūras slimnīcas", "Rīgas cirka", laikraksta "Latvijas Vēstnesis", "Autotransporta direkcijas", "Elektronisko sakaru direkcijas", "Ceļu Satiksmes drošības direkcijas", "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas", "Rīgas starptautiskās autoostas", "Latvijas Leļļu teātra", "Rīgas akadēmiskā krievu drāmas teātra", "Sporta centra "Mežaparks" u.c. privatizāciju.
Lielāko daļu privatizācijas ierosinājumu iesniegusi SIA "JS Riska vadības grupa", SIA "Alto" un privātpersona Oskars Galanders.
"Lursoft" informācija liecina, ka "JS Riska vadības grupa" dibināta 2005.gadā, tās pamatkapitāls ir 2100 latu un vienīgā īpašniece - Jeļena Šuškeviča, kompānija pērn strādājusi ar 15,5 tūkstošu latu apgrozījumu un 258 latu peļņu. Savukārt "Alto" dibināta 1997.gadā, tās pamatkapitāls ir 2000 latu un vienīgā īpašniece Māra Zamerovska, liecina "Lursoft" informācija.
LMT ir vecākais Latvijā strādājošais mobilo sakaru operators. LMT pērn strādāja ar 56,4 miljonu latu provizorisko peļņu, kas ir par 3,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas apgrozījums pieauga par 12,8% - līdz 168,4 miljoniem latu. Operatora īpašnieki ir "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (23%), "Lattelecom" (23%), Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā (5%), kā arī skandināvu "TeliaSonera" (49%).
Privatizācijas ierosinājumus PA līdz 31.augustam varēja iesniegt ikviena fiziska vai juridiska persona par jebkuru valsts īpašumu ar mērķi to privatizēt.
PA divu mēnešu laikā ir jāizskata privatizācijas ierosinājums. Pēc tam ierosinājumu virza skatīšanai valdībā, kurai lēmums jāpieņem četru mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas. Ja īpašums, par kuru saņemts privatizācijas ierosinājums, ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai, valdība to var nenodot privatizācijai.