Jau no marta sākuma I.Godmanim notiek sarunas ar nozaru ministriem, kuri viņam iesniedz ziņojumus par uzdevumu izpildi. Iepriekš darbības programmā iekļauto uzdevumu veikšanas gala termiņu premjers noteicis 14.aprīlī, kurš arī tiks uzskatīts par atskaites termiņu paveiktajam.
Valdības simts dienas Diena lūdza vērtēt ekspertiem un Saeimas opozīcijas pārstāvjiem:
Aigars Freimanis, Latvijas fakti direktors : Pamanāma atšķirība no iepriekšējās Aigara Kalvīša (TP) valdības ir citāds problēmu pasniegšanas un vērtēšanas veids. Premjers cenšas analizēt problēmas pārspīlētās detaļās, viņam ir tieksme visu skaidrot, tāpēc tauta var viņam noticēt. Taču šī valdība nav lemta lielai sajūsmai no sabiedrības puses, jo tai nav lieka optimisma, drīzāk var teikt, ka Godmaņa izteikumos valda pesimisms gan attiecībā uz inflācijas apkarošanu, gan enerģētikas problēmām. I.Godmanis ir vispamanāmākais no visiem valdības locekļiem, citi ministri ir gandrīz pazuduši. Premjers gan tiek vērtēts pretrunīgi. Viena sabiedrības daļa uz viņu skatās ar cerību, citai savukārt ir sāpīgas atmiņas par notikumiem 90.gadu sākumā, kad viņš vadīja Ministru padomi.
Jānis Urbanovičs, Saeimas deputāts (SC) : No A.Kalvīša valdības Godmaņa kabinetu atšķir mazāka uzpūtība un lielāka rūpju demonstrēšana par tautu, tāpat ir vērojama lielāka piekāpība pensionāru, arodbiedrību prasībām. Arī attiecībā uz inflāciju notiek rūpju demonstrēšana, taču vienlaicīgi – nekā nedarīšana. Varbūt tas pat ir labi, jo jebkuri iepriekšējās valdības pretinflācijas centieni un preventīvie pasākumi situāciju sarežģījuši vēl vairāk. Šaubos, ka Latvijas tauta piedzīvos Godmaņa kā premjera Ziemassvētku uzrunu. Sliktākais laiks Latvijas ekonomikā gaidāms vasarā un rudenī – tas ir iemesls, kāpēc valdībai būs jākrīt. Paredzams, ka Tautas partija atgriezīs sev premjera amatu neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām, un Godmanis noteikti to zina. Kaut gan Godmanis un Šlesers var nevēlēties šo amatu tik viegli atdot, tāpēc mūs noteikti gaida interesants rudens. Godmaņa rūpju demonstrēšana var kādu laiku uzturēt cilvēku simpātijas, taču aiz tām rūpēm nekā nav. Tāpat kā Kalvīša valdībā, arī Godmaņa kabinetā nenotiek informēšana par būtiskākajiem lēmumiem – gan opozīcijas, gan dažiem koalīcijas deputātiem nav priekšstata par notiekošo valdībā. Uzticības kredīts, kas nāk caur "Godmaņa grumbu", ilgi nesaglabāsies. Varbūt viņš uz rudens pusi būs noguris un pats priecāsies par izmaiņām.
Atis Lejiņš, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors : Ārpolitiski Latvija kā parasti izceļas ar shēmām un mahinācijām, kas skar "Lattelecom" privatizāciju un enerģētikas tirgu. Sākumā mēs bijām par ogļu elektrostacijas celtniecību, ko atbalstīja Eiropas Komisija, bet tagad "kopā ar "Gazprom" ejam pret Eiropu" un palielinām savu atkarību no Krievijas. Tāpat periodiski tiek mainīta "Lattelecom" privatizācijas shēma, nerunājot nemaz par reģionālo reformu. Līdz ar to Godmaņa pretrunu plosītu valdību var nosaukt par starpposmu starp Kalvīša sabiedrības uzticību zaudējušo valdību un jauno spēku koalīciju. Godmanis ir starpposms starp veco un jauno Latviju, tieši viņa valdības laikā notiek Satversmes grozījumu virzīšana – fundamentālās izmaiņas, kas tuvinās tautu valdībai un Saeimai.
Iveta Kažoka, politikas pētniece : Godmanim atšķirībā no Kalvīša ir cits saskarsmes stils, nav pieļautas PR kļūdas. Premjeram raksturīga pragmatiskāka attieksme, viņš pauž gatavību ieklausīties nevalstisko organizāciju un sabiedrības viedoklī. Tomēr sabiedrības uzticības atjaunošanas pasākumi nav novēroti. Salīdzinot ar iepriekšējo valdību, Godmaņa kabinets strādājis labi, bet ne optimāli. Var redzēt, ka pretkorupcijas jautājums nav bijis par šīs valdības prioritāti. Kaut gan pozitīvi vērtējams tas, ka šī valdība ķērusies pie jautājumiem, ko Kalvītis nevēlējās risināt, piemēram, administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi, kas nosaka atbildību partiju ziedotājiem.
Solvita Āboltiņa, Saeimas deputāte (JL) : Godmaņa valdības darbs vērtējams visai skeptiski. Šajā laikā netika atrisināts neviens no neatliekamajiem darbiem, kas attiecas gan uz tiesiskuma nodrošināšanu, gan ekonomikas problēmu risināšanu. Joprojām pastāv neskaidrības attiecībā uz antimafijas likuma grozījumiem un KNAB statusu. Valstī nav mazinājusies inflācija, arī “Lattelecom” privatizācija process un enerģētikas projekti ir visai apšaubāmi. Premjers gan mēģina publiski demonstrēt ieinteresētību par šīm problēmām, taču sabiedrība diez vai var redzēt, ka kaut kas tiek aktīvi darīts to risināšanai. Godmaņa valdībai raksturīgas milzu pretrunas. Jautājums ir par to, cik koalīcijas partneri ir gatavi noskatīties, kā Šlesers patvaļīgi lemj par valsts nozīmes jautājumiem, nerunājot nemaz par Šķēles izteikumiem par to, ka valdība kritīs, ja Godmanis neatbalstīs reģionālo reformu. Šobrīd nekas neliecina par valdības saskaņotu darbu.