J.Stradiņš secinājis, ka Latvijā pēdējie 18 gadi ir neizmantoto iespēju gadi, kad pie varas bijušas ļoti netalantīgas politiskās elites. Latvijai vajagot savu Baraku Obamu tādā nozīmē, lai tas personificētu cerību, taču tāda šobrīd Latvijā nav. Uz jautājumu, vai Ivars Godmanis varētu turpināt strādāt valdības vadītāja amatā, zinātnieks atbildēja: “Viņš zaudējis sabiedrības uzticību un turpina baidīt kā tāda badadzeguze vai ūpis katru rītu, un tā seja, es saprotu, ka cilvēks ir izmocīts, bet, ja valdība nebauda sabiedrības uzticību, tad kaut kas ir jādara. Tik liela sabiedrības neuzticība nav bijusi nekad. Pat uz Šķēli kādreiz lika cerības, ko viņš neattaisnoja. Cits jautājums, vai tas netiek mākslīgi uzkurināts.” J.Stradiņš minēja, ka, iespējams, Godmaņa rīcība bija pareiza attiecībā uz Parex banku, kad valsts nolēma to glābt, taču veids, kā viņš to pasniedza “bija drausmīgs”.
Tomēr viņš nevarēja viennozīmīgi atbildēt, vai valdības demisija un Saeimas atlaišana šobrīd būtu labākais veids, kā rīkoties.
“Ir Krilovam fabula par mūziķu kvartetu. Tad viņi pārsēžas, tad atkal un vēl trešo reizi, bet visu laiku ir kakofonija. Es neredzu spēlētājus, kas varētu viņus aizvietot. Sabiedrībai būtu jāorganizējas, un tagad būtu būtu īstais laiks iziet domājošiem jaunās paaudzes politiķiem, taču diemžēl tādus pašreiz neredzu un man nebūtu par ko balsot.”
Valsts prezidenta Valda Zatlera rīcību pēdējā laikā akadēmiķis vērtēja, ka viņš rīkojas vairāk kā ierindas pilsonis, kuru sāpina, kas notiek valstī, bet viņš nav rīkojies kā nācijas līderis. Diemžēl tādas īpašības viņam nepiemīt, viņš atzina. Salīdzinot viņu ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu, viņš sacīja, ka viņa spējusi pacelties pāri formālai prezidenta lomai, ko nosaka Satversme. Lai arī viņa, pēc J.Stradiņa paustā, reprezentējot Latviju starptautiskā arēnā, iespējams, tērēja par daudz līdzekļus un apmierināja arī savas personīgās ambīcijas, Vīķe - Freiberga tomēr pratusi uzstāties kā nācijas līderis. Vai to spēs Zatlers, iespējams, parādīšot viņa konsekvence 32.martā.
Vēl J.Stradiņš atgādināja, ka vārdu “krīze” savulaik izgudroja Hipokrāts. Krīze ir iziešana no slimības stāvokļa uz labo vai uz ļauno pusi. Pagaidām virzāmies uz sliko pusi, un tur jābūt lielam ārstam, lai varētu to saglābt, pauda J.Stradiņš.