Strauji samazinās izlīgumi starp cietušo un pāridarītāju

Šī gada pirmajos trijos mēnešos bijuši ap 200 pieprasījumu. „Pagājušajā gadā pieprasījumu skaits pēc izlīguma kriminālprocesā saglabājās liels. Valsts probācijas dienests iesaistījās 745 izlīgumu organizēšanā. 2009.gadā 39% gadījumu tika organizēti izlīgumi par smagiem noziegumiem, 33% par mazāk smagiem noziegumiem, 20% par kriminālpārkāpumu un 8% par sevišķi smagiem noziegumiem. Salīdzinot ar vienas tiesas sēdes izmaksām – 200 lati, izlīgums ir arī efektīvs valsts budžeta līdzekļu taupīšanas instruments, jo viena izlīguma izmaksas nepārsniedz 20 latus,” tā Valsts probācijas dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs.Probācijas dienests piedāvā izlīgumu krimināllietās, nozīmējot kā starpnieku starp cietušo un apsūdzēto pusi savu speciālistu, kura galvenais uzdevums ir miermīlīgu sarunu ceļā panākt, lai abas puses vienojas par taisnīguma atjaunošanu.  Piemēram, kādā mazpilsētā jaunieši atpūtušies, iedzerot alu. Klīstot pa pilsētu, puiši kādā mazdārziņā, lai izrādītos meitenēm, izpostījuši siltumnīcu, kas piederēja vietējam pedagogam. Kad lieta nonāca līdz tiesai, cietušais pedagogs piedāvāja izlīgumu. Viņš atteicās no zaudējumu kompensācijas un ar Probācijas dienesta starpniecību vienojās ar jauniešiem, ka viņi paši saviem spēkiem atjaunos dārziņu un siltumnīcu. “Sarunu vedējam jāprot uzdot jautājumus abām pusēm, lai tās sāktu domāt. Tomēr iniciatīvai par izlīgumu jābūt no pašiem konflikta dalībniekiem. Es vēlētos, kaut procesa virzītāji vairāk saprastu cietušo vajadzības, jo tiek maldīgi uzskatīts, ka izlīgums ir vajadzīgs tikai apsūdzētajiem. Piemēram, ir cietušie, kas vēlas zināt, kāpēc tieši viņiem ir izrauta tā rokassomiņa vai iesists,” tā VPD Izlīguma nodaļas vadītāja Diāna Ziediņa. Izlīguma iespēja Probācijas dienestā pastāv jau kopš 2005.gada. Šobrīd, sakarā ar budžeta konsolidāciju izlīgumi kļūst arvien retāki, jo ir noteikts jauns regulējums – tagad var izlīgt tikai, ja krimināllieta ir policijas vai prokuratūras līmenī, savukārt ja tā jau atrodas tiesā, tad ne. Agrāk varēja, ar to arī izskaidrojams lielāks izlīgumu skaits. “Probācijas dienesta funkcijas samazināja. Ļoti žēl, ka šīs izlīguma iespējas ir samazinātas, jo īpaši izlīgums ir nepieciešams nepilngadīgajiem audzināšanas nolūkos. Piemēram, no pērn pieprasītajiem 440 izlīgumiem tikai 78 gadījumos līdzēji bija nepilngadīgie,” atklāj VPD pārstāve. “Mums ir cieša sadarbība ar Norvēģiju, kur zem Tieslietu ministrijas ir atsevišķs dienests, kas organizē izlīgumus gan krimināllietās, gan civillietās. Arī citur Eiropā plaši izmanto izlīguma iespējas,” skaidro D. Ziediņa.