Viņaprāt, Finanšu ministrijas (FM) prognoze, ka IKP 2011. gadā augs par 3,3%, ir piesardzīga, taču tajā pašā laikā P. Strautiņš uzsver, ka, lai arī prognozē kāpumu par 5%, budžeta veidošanā viņš balstītos uz zemāku prognozi, kas būtu starp 4% un 5%.
P. Strautiņš uzskata, ka eksports augs straujāk nekā FM prognozēs, kas pieņem, ka attīstība eksporta sektoros gadu mijā gandrīz apstāsies un eksporta pieaugums nākamgad būs gandrīz tikai uz bāzes efekta rēķina.
"Man ir ļoti grūti noticēt šādam scenārijam, pat ievērojot to, ka pasaules ekonomikas pieaugums nākamgad, visdrīzāk, būs lēnāks nekā šogad. Nevar pilnīgi izslēgt šādu varbūtību, taču budžeta prognozes ir jāveido uz piesardzīgiem, ne galēji pesimistiskiem pieņēmumiem," skaidro P. Strautiņš.
Viņaprāt, nav šaubu, ka lielāks eksports ļaus straujāk augt arī patēriņam, turklāt bez eksporta to pozitīvāk ietekmēs arī finanšu plūsmas. Kaut arī vēl nākamgad finanšu plūsmas ietekme uz patēriņu būšot negatīva - depozīti banku sistēmā pieaugs, bet izsniegto kredītu apjoms samazināsies, tomēr negatīvā ietekme būs daudz mazāka nekā līdz šim, jo lēnāk saruks izsniegto kredītu apjoms. DnB Nord bankas analītiķis ir pārliecināts, ka jaunajos kredītos izsniegtās summas nākamā gada laikā noteikti augs.
P. Strautiņš gan atzīst, ka viņa izteiktās prognozes par IKP pieaugumu var izrādīties aplamas abos virzienos. "Prognozes var nepiepildīties, ja valstu parādu krīze eirozonā netiks labi kontrolēta un ja Latvijas iedzīvotāju noskaņojums neuzlabosies. Kaut arī pie pašreizējām tendencēm tam tā nevajadzētu notikt," norāda eksperts.
Viņaprāt, nākamgad būs diezgan daudz cilvēku, kuru materiālā situācija ļoti strauji uzlabosies, jo viņi atradīs darbu. Tie varētu būt vairāki padsmiti tūkstošu. Tāpat analītiķis pieļauj, ka apmēram trešā daļa privātajā sektorā strādājošo varētu saņemt, lai arī lielākoties nelielu, bet algu paaugstinājumu. Tā kā cenu kāpums būs neliels, viņu ienākumi arī reālā izteiksmē pieaugšot, arī tad, ja tiks ieviestas pašlaik apspriestās netiešo nodokļu izmaiņas.
"Visbeidzot - nelielai daļai cilvēku ienākumi būtiski pasliktināsies, jo viņi zaudēs darbu, tai skaitā strukturālo reformu rezultātā," iespējamās izmaiņas iedzīvotāju ienākumos, komentēja P. Strautiņš.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP nākamgad ar 3,3% pieaugumu varētu būt viens no labākajiem rādītājiem visā Eiropas Savienībā (ES), liecina FM sagatavotā prezentācija par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas tendencēm.
Straujāks IKP pieaugums varētu būt vien Slovākijā (4,2%), Polijā (3,7%) un Igaunijā (3,5%).
Savukārt IKP kritums tiek prognozēts vairs tikai divās valstīs - Grieķijā par 2,7% un Portugālē par aptuveni 0,1%. Pārējās ES dalībvalstīs tiek paredzēta ekonomikas izaugsme.
Saskaņā ar FM prognozēm 2012.gadā Latvijas IKP pieaugs jau par 4%, bet 2013.gadā izaugsme nedaudz piebremzēsies un kāpums būs par 3,9%.
Ņemot vērā trešā ceturkšņa IKP datus, koriģēta arī šā gada prognoze. Tagad tiek paredzēts, ka samazinājums būs nevis par 1%, bet par 0,4%.
Patēriņa cenu indekss šim gadam tiek prognozēts negatīvs - 1,2%, bet nākamgad inflācija varētu sasniegt 1,1%, 2012.gadā - 1,5%, bet 2013.gadā jau 2%.