"Jāsaka, ka personas, legalizējot naudas līdzekļus, darbojušās gan radoši," secina J. Strīķe. Noziedzīgā nauda iegūta, pieņemot lēmumus par vairākiem rekonstrukcijas projektiem, gan valsts pasūtījumiem no 2006. līdz 2010. gadam. Viņa atteicās izpaust konkrētos objektus, taču norādīja, ka presē izskanējušie TEC-1, TEC-2, Plaviņu HES rekonstrukcjias projekti ir veikti un lēmumi pieņemti iepriekšminētajā laika posmā. "Mēģinot legalizēt un legalizējot noziedzīgi iegūtos līdzekļus ir izmantotas gan ārvalstu firmas, gan tas ir noticis ilgākā laika posmā. Gribētos arī atzīmēt, ka, izmeklējot šo kriminālprocesu, būs nepieciešama ārvalstu palīdzība gan sūtot tiesiskās palīdzības lūgumus, gan izmeklēt ļoti daudzus dažādus darījumus, kas saistīti gan ar bankas pārskaitījumiem, gan nekustamajiem īpašumiem," prognozē J. Strīķe. Vienlaicīgi gan radošā darbība nav bijusi unikāla, bet jau iepriekš pieredzēta, var noprast pēc J. Strīķes teiktā. "Amatpersonas, lai gan viņas ir radošas, bet tik un tā - līdzekļu piesavināšanās iespējas ir pietiekami ierobežotas. Vienīgais šī lieta atšķiras ar to, ka ir ļoti daudz iesaistītu personu un firmu, darījumu. Mēs domājam, ka tas prasīs diezgan ilgu laika posmu atšķetināt visus iespējamos noziedzīgos nodarījumus, kas ir veikti," teic J. Strīķe.
Latvenergo vadītāja Kārļa Miķelsona advokāta Egona Rusanova izteikumus, ka lieta balstīta uz viena cilvēka liecībām, viņa noraida. "Mēs strādājām diezgan ilgu laika posmu. [...] Mums ir ziņas un fakti, kas nebalstās tikai un vienīgi uz liecībām. Informācija, ka mēs balstāmies uz viena cilvēka liecībām, ir nepareiza vai nepatiesa. Mums ir dažādu veidu un ļoti daudzveidīgi pierādījumi, kas liecina par prettiesiskām darbībām," norādīja J. Strīķe.
Tāpat viņa noraida, ka šī lieta būtu viens no cīņas elementiem KNAB iekšienē par tā reformu. J. Strīķe atgādina, ka lēmumus pieņem izmeklētāji, kuru uzrauga prokurors un atsevišķus lēmumus pieņem tiesa, tāpēc "runāt par Strīķi un Vilnīti būtu īsti nevietā". Viņa uzskata, ka priekšnieks viņu atbalsta šajā lietā. "Kaut gan pēc mūsu aizturēšanām ļoti bieži tiek minēti politiski procesi, dažādi notikumi valstī, nevis mēs, bet korumpētas amatpersonas izvēlas to laiku, vietu, kur veiktas savas darbības - ņemt kukuļus un zagt. Nevis mēs, bet šīs personas izvēlas, vai to darīt pirms vēlēšanām, pēc vēlēšanām vai saistībā ar vēlēšanām. Mūsu pienākums ir pārtraukt šīs darbības," norāda J. Strīķe.