Strukturālās reformas nepieciešamas arī ekonomikai

skatīties, ka par ekonomikas maiņas nepieciešamību spriež VIENI ( foto redzamie), bet ekonomiku "ved purvā" nu jau trešo gadu demitu CITI - tie, kuri TIKAI pilda SAVAS kabatas...PIETIEK!

laikam gan, ka Latvijas un Francijas atšķirība ir tās ekonomika lielumā. ko var atļauties liela un bagāta ekonomika, to diez vai var atļauties maza un nabadzīga.

Kad sāk runāt par strukturālām reformām ir sajūta,ka diskutantu lielākā daļa nekad savā mūžā nav iegājuši eurostat un paskatījušies 27-u valstu nozaru struktūru ,nezin ne to īpatsvarus,ne ,piemēram ,izstrādi uz vienu nodarbināto katrā no nozarēm.Piem., agro sektorā pērn vidējā izstrāde gadā uz 1 nodarbināto ES ir bijusi 15900 eiro, bet finansu uzņēmējdarbībā 91600 eiro.Pēdējās īpatsvars IKP ir 15,3 % , bet apstrādājošai rūpniecībai 15,7 % ar izstrādi uz vienu nodarbināto apm.,-54,5 tūkstoši eiro. Jautājums uz kuru pusi pārstrukturēties ? Interesanti,ka procentuāli Latvijas apstrādājošas rūpniecības īpatsvars IKP līdz procenta desmitdaļai sakrīt ar Francijas procentu,bet kurš uzdrošināsies teikt,ka tur nav rūniecības.

Mums kopš 90-to gadu Repšes un Godmaņa laikiem nekas nav mainījies. Ir palicis tikai sliktāk. Nodokļi palielināti, degvielas cena trīskāršojusēs, cilvēki masveidā pamet Valsti. Pēdējais laiks veidot jaunu ekonomistu komandu ar J. Ošleju priekšgalā.

nu tad jau mēs tā gaidīsim, ka viņiem tā kā pirmajiem, tad točs - nekas nenotiks. un tāpēc arī ir skaidrs, kāpēc arī nenotiek :) un vēl - manuprāt, ekonomika var mainīties un izdarīt spiedienu uz pārvaldi un arī pārvalde mainoties va izdarīt spiedienu uz ekonomiku. tā kā tas tāds abpusējs process. bet var jau arī abi nedarīt neko. un tad nebūs ne vistas, ne olas :)

Strukturālās reformas ekonomikā ir nepieciešamas un tās notiks, ja politiķi virzīs reformas vasts pārvaldē. Atkal mūžvecais jautājums: kas vispirms - vista vai ola? Kur strukturālajām reformām jānotiek vispirms: ekonomikā vai pārvaldē? Manuprāt - pārvaldē.

Panjnemiet Inguunu grupaa, un normaali vienu vakaru ietuseejiet. Ar celinjiem un visu paareejo, un idejas izkristalizeesies pashas, vairs nebuus lieko vardu, kaa piemeeram, - strukturālās reformas, strateegjijas, nodoklju reforma, utt.... Buus viena liela apskaidriiba.

Strukturālās reformas un ekonomikas pārstrukturizēšanās gan nav viens un tas pats, jo pirmo vada valdība, otro - tirgus un adekvāta valdības ekonomikas politika (tajā skaitā korupcijas apkarošana - ar ko galīgi neiet, jo atkal blakus rakstā tas nekompetentais KNAB vadītājs bārsta gudrības un kavē tās apkarošanu).

Kamēr valsts iepirkumos dominēs lētākās cenas princips, no kuras vidusskolniekam skaidrs, ka nodokļus nomaksāt nevar un neviens pat negrasās to darīt, tikmēr viss būs tukša runāšana.