Par aptaujas līderi kļuvusi izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (Zaļo un zemnieku savienība), tāpēc studenti aicinās ministri izvērtēt savu darbību šajā amatā, aģentūrai BNS pastāstīja LSA pārstāve Ilze Bertāne.
"Tā ir normāla prakse demokrātiskās valstīs," viņa norādīja, uzsverot, ka valsts amatpersonām regulāri būtu jāatskaitās par padarīto savā nozarē un arī jāiztirzā savas kļūdas.
Pārstāvot LSA viedokli, Bertāne atgādināja, ka ministre jau iepriekš publiskajā telpā minējusi, ka skolu un skolēnu liktenis viņai rūp vairāk nekā situācija augstākajā izglītībā. Studenti un augstskolu mācībspēki ar to nav apmierināti, tāpēc vēlas plašāku Koķes izklāstu par situāciju izglītības nozarē.
LSA mājaslapā jau aptuveni mēnesi tiek organizēta balsošana par jautājumu "Kurš ir visvairāk vainojams pie tā, ka augstākajai izglītībai paredzēts samazināt budžetu?", piedāvājot balsot par premjeru Valdi Dombrovski, izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi, ekspremjeriem Aigaru Kalvīti un Ivaru Godmani, bijušo izglītības ministri Baibu Rivžu, finanšu ministru Einaru Repši, ekonomikas ministru Arti Kamparu un arī bijušo finanšu ministru Ati Slakteri. Aptaujas līdere ir izglītības ministre, tāpat daudz balsu saņemts par Kalvīti.
Jau vēstīts, ka LSA sagatavojusi prasības valdībai par augstākās izglītības finansējuma apmēra saglabāšanu nākamgad vismaz 2009.gada līmenī un, neizpildot šo prasību, 1.decembrī plāno doties protesta gājienā no Ministru kabineta līdz Saeimai.
Iebildumus pret Koķes darbību iepriekš intervijā BNS pauda arī Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Leonīds Ribickis, kurš sacīja, ka izglītības un zinātnes ministra postenī vajadzētu būt cilvēkam ar stingrāku mugurkaulu un prasmēm panākt nozarei lielāku finansējumu.
"Ministram ir jābūt ar mugurkaulu. Ja viņš saprot, ka tas nav izdarāms, tad sveiki, Gauja, un ņemiet tādu, kas to var izdarīt," intervijā sacīja Ribickis, kritizējot izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes veikumu. Viņš arī norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija kopumā pietiekami aktīvi nereaģēja uz nozarei gaidāmo finansējuma samazinājumu.
Viņš arī uzsvēra - lai augstākajai izglītībai nodrošinātu finansējumu tādā pašā apmērā kā šogad, ir nepieciešami aptuveni desmit miljoni latu. "Vai tad tiešām nevar atrast desmit miljonus no tā miljardu aizdevuma, kas nāk iekšā? Tas taču ir smieklīgi, vienkārši nav vēlmes to izdarīt," viņš uzskata.
Šovasar arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pat prasīja ministres demisiju.