Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Sudraba: budžets top kā Excel tabula

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba budžeta veidošanas procesu vērtē “kā darbības Excel tabulā”. Intervijā Neatkarīgajai Rīta avīzei viņa saka: “ Ir summa, kas japanāk un tiek meklēti saskaitāmie, kā pie šī nonākt.” Jau ziņots, ka šodien notiek valdības ārkārtas sēde, kurā finanšu ministrs piedāvās budžeta sabalansēšanu par kopumā 500 miljoniem.

Ja Latvijas valdība nepiekāpsies un neveiks budžeta sabalansēšanu par 500 miljoniem latu, bet gan tikai par plānotajiem 325 miljoniem, tad līdz jaunajam gadam izsīks nebaltai dienai sarūpētā nauda un nākamgad nāksies griezt nevis tikai par 175 miljoniem, bet par miljardu, tā TV3 _Nekā Personīga _teica finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Taču I.Sudraba kritizē veidu, kā tiek mazināti izdevumi un, ka valdībai ir tikai skaitļu rinda, kam visu laiku tiek pielāgoti samazinājumi, bet nav mērķu.

Ja viņai būtu jārīkojas, I.Sudraba visus līdzekļus, pirmkārt, ES naudu, laistu reālā ekonomikā, apturētu tā saucamās mīkstās programmas – apmācības un programmas kapacitātes  celšanai. “Un lielā tempā tērētu ES naudu – ceļu būvei, energoefektivitātei… Lai mēs būtu ekonomiskāki, kur vien varam. (…) Turklāt nesaprotu, kāpēc, ja mums nav līdzekļu Eiropas naudas līdzfinansējumam, mēs to nevaram ņemt no aizņēmuma,” risinājumus smagajiem finanšu apstākļiem sniedz I.Sudraba.

Viņa uzskata, ka Latvijas valsts nonāks pie kārtējā zemākā punkta, ja būs kārtējā samazināšana un vienlaikus nodokļu palielināšana.

“Ja būs atkal kārtējā samazināšana un vienlaikus nodokļu palielināšana, tad nonāksim pie nākamā zemākā punkta. Jo no šīm darbībām nav iespējams process, kad kaut kas sāk palielināties vai vairoties. Būtībā tas, kas notiek, tā jau ir iekšējā devalvācija. Mūsu nespēja nosegt kopējās, valsts un privātā sektora saistības.”

“Es, piemēram, uzstādītu mērķi: mums jāpanāk, lai Latvijas eksports pieaugtu par miljardu latu. Tam tad mēs veidojam programmas, darbības, kas jāveic valdībai, lai šādu mērķi sasniegtu, kādas struktūras tam nepieciešamas. Bet te – samazināsim aģentūras uz pusi vai ierēdņu skaitu par 30 procentiem. Nu un? Kas no tā mainīsies? Kantoris strādās par 30 procentiem lēnāk? Vai arī atlikušajiem būs par 30 procentiem vairāk darba? Tā nav strukturāla reforma. Tie ir burtiski izprasti vārdi “strukturālas reformas”. Mainās tikai skaits un nosaukumi.”

“Vēl būtu vērts atcerēties, ka amatpersonas nāk no sabiedrības. Tas, cik mēs esam prasīgi, atbildīgi, vai arī mums labāk ieņemt pozu – “lai man pasaka, ko darīt, ko es tur jaukšos iekšā” -, arī ļoti daudz nosaka un raksturo to, kā rīkojas vara,” viņa uzsver intervijā.


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas