Šāds lūgums tiks pausts, ņemot vērā, ka operatīvai izstrādes lietai ir valsts noslēpuma statuss, skaidroja Sudraba. Šāda pieeja ļautu komisijai agrāk iepazīties ar nepieciešamajiem materiāliem, jo pielaides valsts noslēpumam noformēšana var aizņemt ilgu laiku.
Viņa vērsa uzmanību uz likuma nosacījumiem, kas paredz, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem ir tiesības iepazīties ar operatīvās izstrādes lietām tādā apjomā, kādā to uzskata par iespējamu operatīvās iestādes vadītājs.
Vienlaikus komisijas vadītāja skaidroja, ka nav nepieciešama speciālā pielaide, lai iepazītos ar krimināllietas materiāliem, kam ir ierobežotības pieejamības informācijai statuss.
Reizē Sudraba norādīja, ka lūgs sev piešķirt pielaidi valsts noslēpumam. To paredzēts darīt pēc atbildes saņemšanas uz minēto vēstuli Maizītim.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāts no Vienotības frakcijas Andrejs Judins aģentūrai LETA norādīja, ka viņam ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, lai iepazītos ar operatīvās lietas materiāliem.
Judins arī pavēstīja, ka ir sācis iepazīties ar krimināllietas materiāliem, otrdien izskatot viena sējuma materiālus no kopumā 170 sējumiem.
Sudraba arī informēja, ka ir nosūtījusi vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jēkabam Straumem ar lūgumu nozīmēt atbildīgo personu, ar kuru komisijas deputāti varētu vienoties par iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem, lai darbs notiktu sistemātiski.
Kā ziņots, Judins un Sudraba kandidēja uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja amatu, taču vairākums atbalstīja Sudrabu.
Jau vēstīts, ka pēc Sudrabas apstiprināšanas komisijas vadītājas amatā ir izskanējušas arī bažas par politiķes spēju objektīvi vadīt izmeklēšanu, ņemot vērā, ka "oligarhu sarunās" tiek pieminēta arī viņa. Pati Sudraba gan norāda, ka šos izteikumus pauž tie, kuriem ir bail no parlamentārās izmeklēšanas gaidāmajiem rezultātiem.
Redziet,
Judas Mati
Nav saprotams,