Kopējos skaitļos neredzam, ka atalgojums ir samazinājies.” Par pirmajiem secinājumiem, pārbaudot atalgojuma fondu samazinājumu pēc valdības uzstādījuma - 20%, _Latvijas radio _pastāstīja I.Sudraba._ _Taču esot iestādes, kur atalgojums ir samazināts, bet kopumā viņa raksturoja, ka sistēma tiek izkropļota, kad vienam ir iespēja atrast līdzekļus, ko samazināt, bet uz citiem tas neattiecas. Pārbaudi pabeigs mēneša laikā.
Diena jau rakstīja, ka Valsts kontrole (VK) premjeram un Ģenerālprokuratūrai iesniegs vēstuli, kurā prasīs "konkrētu rīcību", lai reaģētu uz vairākiem gadījumiem, kad valsts iestādes pērnā gada nogalē, ignorējot valdības noteikto aizliegumu, tomēr prēmēja savus darbiniekus. Ir ļoti daudz ministriju, kas meklējušas jekuru argumentāciju, pat gramatisku, lai attaisnotu rīcību, ka pērnā gada nogalē prēmējušas savus darbiniekus, secinājusi VK. Kā intervijā Latvijas radio sacīja I.Sudraba,piemēram, Kultūras ministrija attaisnojusies, ka pērnā gada nogalē darbiniekiem piešķirtās dāvanu kartes nav nauda, tādēļ tā nav materiālā stimulēšana, jo tas nav maksāšanas līdzeklis, tā ir karte pret kuru iegūst pakalpojumus un preces, tādēļ tas neatbilst nosacījumam, ka nedrīkstēja maksāt prēmijas un naudas balvas. “Kur vēl tālāku cinismu. Tāpēc paraugprāva ir vajadzīga, ja reiz gribam pielikt punktu un lauzt šo monstru – cinismu, visautļautību, nesodāmību, kas visu laiku ir bijusi iespējama. Pie tam sistēma, kurā viens otru atbalsta – viens izdarīs pārkāpumu, bet otra amatpersona nostāsies pozā, lai šo pārkāpumu noslēptu, attaisnotu, ka pārkāpuma nav bijis.”
Viņa uzskata, ka valsts aparāts netaisās šajā situācijā pārvērtēt to, kā rīkojies. Ministrijas, kas meklējušas attaisnojumus darbinieku materiālajai stimulēšanai, I.Sudraba minēja arī Tieslietu, Veselības un Satiksmes ministrijas, savukārt pēc būtības pārkāpumus izvērtējusi Zemkopības ministrija un Aizsardzības ministrija. Kopumā prokuratūrai nodota informācija par 51 gadījumu, bet daudzi gadījumi neesot krimināli, esot iestādes, kurās darbinieki sodīti administratīvi. “Kas pie mums notiek – meklē argumetāciju labam vai savam cilvēkam. Tā nevar būt, ir viens likums visiem. To arī vēlos sagaidīt no premjera un prokuratūras.” I.Sudraba ir pārliecināta, ka kādai lietai ir jānonāk līdz tiesai. “Kad būs zināms, ka šādi pārkāpumi ir tikuši tiesāti, un ir piespriesti sodi, tad aizdomāsies, ka patiešām ir iespējams notiesāt lietas, kas stāv uz šīs robežas – likumība, efektivitāte.”
Valsts kontroliere I.Sudraba arī pauda, ka Latvijā tās jaunlaiku pastāvēšanas vēsturē ne veselības, ne izglītības jomās nekad nav bijusi uz rezultātu vērsta uz plānošanu. Nekad neesot bijusi orientācija ilgtermiņa līmenī, bet vienmēr tikai projektu līmenī.
"Šeit mēs esam pēc 20 gadiem. Ir ļoti daudz līdzekļu tērēti, bet nekad tie nav tērēti mērķtiecīgi, koordinēti, saskaņoti, prasot atbildību par šo līdzekļu iztērēšanu. Un Veselības aprūpe tam ir ļoti labs pierādījums, cik mēs ļoti daudz esam invesetējuši tehnoloģijās, ēkās, bet izrādās, ka ne mēs to spējam apkalpot, ne izlietot. Tas pats par izglītību. Ja sistēmu mērķtiesībi plānotu, jo ir zināma demogrāfija, atkal, pirmkārt, sistēma nekad nav strādājusi uz izglītības kvalitāti pēc būtības. Sistēma ir strādājusi uz atsevišķu aktivitāšu nodrošināšanu."
Viņa pauda pārliecību, ka arī tagad valsts budžeta izdevumus tērējam un “griežam” matemātiski un minēja piemēru.
“Valsts Kontroles budžets ir 1,6 miljoni, bet tajā pašā laikā Valsts kancelejai ir iedalīti 1,6 miljoni, lai attīstītu funkcionālos audits. Tādus pašus resursus, kādus es gadā izmaksāju visiem saviem darbiniekiem. Finanšu ministrija sev piešķir 1,6 miljonus, lai makroekonomiskās prognozēšanas kapacitāti attīstītu. Tas ir adekvāti?"