Komisijas priekšsēde Ingrīda Circene (JL) skaidroja, ka viņa saņēmusi vairākas iedzīvotāju, kuri dzīvo dažādās Latvijas vietās, tostarp arī Pierīgā, sūdzības, ka viņi vairs neredz Latvijas Televīzijas 7.kanālu, kuru redzēja, kamēr tas bija analogajā apraidē, lai gan šie iedzīvotāji esot iegādājušies dekoderus. Visiem sūdzība esot viena — neesot televīzijas signāla.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdis Jānis Bokta norādīja, ka tā esot fundamentāla neizpratne par tehnoloģiju un apraidi, jo problēma neesot signāla pieejamībā, bet uztveršanā. J.Gulbis norādīja, ka dažiem iedzīvotājiem esot nepareizas antenas, taču Lattelecom nodrošina bezmaksas konsultācijas, ko darīt ar antenām, bet pati antena cilvēkiem jāpērk par savu naudu.
«Visas antenas Latvijas Republikā mēs nomainīt nevaram,» teica J.Gulbis. Viņš arī uzsvēra — informācija par to, ka cilvēkiem jāuzstāda antenas ar mastiem 10—15 metru augstumā, esot konkurentu radīta «mitoloģija». Tiesa, to, ka daļai iedzīvotāju būs šāda nepieciešamība, portālam Diena.lv pirms pusotras nedēļas apliecināja LVRTC preses pārstāve.
Par nopietnāku problēmu varētu liecināt, ja no vienas apdzīvotas teritorijas iedzīvotājiem būtu vismaz četras sūdzības, ka cilvēki neredz digitālo televīziju, taču šādas sūdzības atbildīgās iestādes neesot saņēmušas.
Vienīgā deputāte, kas komisijas sēdē pauda satraukumu par iedzīvotāju sūdzībām bija I.Circene, Oskars Kastēns (LPP/LC) un Ērika Zommere (TP) aicināja no atsevišķām sūdzībām nevispārināt situāciju, savukārt pārējie deputāti klusēja.
Sūdzības par to, ka iedzīvotāji dažādās neredz digitālo televīziju saņēmusi ne tikai Saeimas komisija, bet arī mediji. Piemēram, raidījumam Nekā personīga esot atsūtītas apmēram 10 vēstules, kurās iedzīvotāji dažādās Latvijas vietās, piemēram, Siguldā un Tukumā, vairs nevarot uztvert televīzijas signālu. Pats raidījums arī vēstīja par līdzīgām problēmām Bauskā.