Svešvalodas no 1.klases būs jāapgūst jau no nākamā gada

Dunduk! Kad tu pedejo reizi biji Lietuva un Igaunija?

Mans koments bija optimistiskajam teikumam, ka tik vienkārši - sākumskolas skolotāji tagad mācīs svešvalodu mazuļiem...

Tas tomēr ir mazliet mitoloģizēts par valodas apguvi bērnībā. Bērnībā vieglāk uzsūc un atdarina pareizu izrunu bez akcenta. Bet tas 'strādā' tad, ja ar bērniem darbojas skolotāji, kam ir izcila laba izruna vai attiecīgā svešvaloda ir dzimtā. Ja skolatājam pašam zināšanas valodā nav izcilas, tad bērniem arī neko labāku nevarēs 'pielipināt'.

ja nik loti esat pret krievu valodas apguusanu,varbur zinasiet pateikt ,kaa domaajat sazinaaties ar lietuvuesiem,uz kuru valsti dodaties iepirkt leetaaku benziinu un citas preces,ar igauniem? esmu latviete,bet zinu,ka krievu valoda ir loti izplatiita arii citur eiropa,nevajag tacu dzivot ar aizveertaam aciim un galvu,iebaaztu padusee

ļoti ceru ,ka ar leišiem drīz realizēsim abu mūsu valodu kā obligātu pasākumu skolās Latvijā un Lietuvā...

Drusciņ pat kā maza skaudībiņa, jā. Tagad varbūt visi varēs mācīties svešvalodu no pirmās klases! Pati mīļoju dažādas Eiropas valodas un savā laikā aizvedu bērnu uz skolu ar svešvalodas novirzienu (maniem vecākiem diemžēl bija citas savas problēmas un priekš manis nebija ne naudas, ne laika, ne enerģijas). Deviņos gados (sākot ar sagatavošanas grupu) gūtais ir pilnīgi pietiekoši, lai varētu sazināties ar cilvēkiem, kā arī papildināt un pilnveidot savas zināšanas patstāvīgi vai ar kādu skolotāju- vienalga. Šodien mans bērns spēj komunicēt četrās valodās un tas ir nepieciešams arī darbā ( tepat Latvijā), jo jāstrādā taču ar cilvēkiem.

Nepiekrītu, ka tik agri sāk mācīt svešvalodu. Mums vispār daudz vairāk vajadzētu dzīvoties SAVAS VALODAS un KULTŪRAS vidē - spēlēties, ņemties ar to. Un katrā ziņā bērnībā šo periodu vajadzētu ilgāku. Ja kāds plāno savus bērnus pazaudēt ekonomiskajā emigrācijā - tad jau labāk braukt prom pašiem, lai bērniņi pārangliskojas tā pamatīgi. Ja tā būs VALSTS POLITIKA - vai tas nozīmē, ka jau pati valsts gatavo probraucējus/darbaspēku Rietumiem? Savukārt, ja runā par biznesa kontaktiem - vai kādam normālam, sakrarīgam uzņēmējam ir bijušas problēmas ar valodas apguvi, pat ja viņš to ir sācis kaut vai 40 gadu vecumā?:)

sveice kur skola tiek apguta vacu, francu un italu valoda neesot problemu, pat izskatas ka videjas sekmes ir labakas ka vaciujas skolas. Ta ka anglu, vacu, francu, pierobezas attiecigi igaunu, lietuviesu, baltkrievu un krievu butu tas ko varetu macit.

Nav slikti - angļu valodu var mācīties arī diezgan agrā vecumā. Vienīgā īpatnība (ko esmu redzējis skolās, kur to veiksmīgi dara) - angļu valodu 1. un 2.klases skolēniem mācīt vienīgi mutiskajā variantā, t.i. iestudēt īsus dialogus, mācīties bērnu dziesmiņas un rotaļas. Savukārt pie angļu rakstības sistēmas apguves labāk ķerties 3.klasē (lai latviešu rakstībā iemaņas jau būtu nostiprinājušās). Protams, arī vācu (vai nu arī franču vai spāņu) varētu mācīt pamatskolā. Lai jaunajai paaudzei būtu lielākas iespējas sadarboties ar citām ES valstīm. Kas attiecas uz krievu valodu - tā reizēm noder - un visi, kam to vajag, Latvijā krieviski prot. Pārāk stresot par to nevajadzētu. Somijā reti kurš prot krieviski, bet tirdzniecības apjoms ar Krieviju viņiem ir vēl lielāks nekā mums. Ne jau valoda ir šķērslis, lai saprastos ar Krieviju.

Kas tad ir Latvijas galvenais ekonomiskais partneris? Nu Krievija tā noteikti nav... :)))

TAVU NELAIMI,KĀ AR PĀRKRIEVOŠANU

Tu apraksti proletariātu. Ja runa ir par kultūru, ekonomiskajiem un radošajiem dzinējspēkiem, terminoloģiju, domātājiem un idejām, tad tie vairumā gadījumu te ienāk no Rietumiem. Protams, katrs var izvēlēties sev tuvāko kultūru (vai subkultūru). Piebildīšu, ka daudzu valodu prasme ir visai liels mīts. Valoda ir praktiska padarīšana, instruments. Ja to nelieto pietiekami, tas nav ne ass, ne precīzs. Ķeksītim der. Savukārt, kā regulāri, ik dienas lietot vairākas valodas, man nav ne jausmas. Pietrūkst laiks.

Dezinformēt gan nevajag! --- 2009.gada jūnijā 69,8% Latvijas eksporta bija uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm - 14,6%. 17,4% no eksporta kopapjoma bija uz Lietuvu, 13,3% - uz Igauniju, 9,5% - uz Krieviju, 8,8% - uz Vāciju un 5,5% - uz Zviedriju. 76,6% preču vai pakalpojumu tika importēti no ES, 12,9% - no NVS valstīm. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva - 17,2% no importa kopapjoma, Vācija - 11,9%, Krievija - 8,2%, Polija - 8,1% un Igaunija - 7%. ---

Mana meita šogad mācīsies 2.klasē. Jau 1.klasē mani izbrīnīja 'tādi priekšmeti kā soc.zinības, ētika, kur abā tiek "apžļambāts" viens un tas pats. Kad šogad iegādājos šo priekšmetu darba burtnīcas (3 gab. kopā apm. 10Ls), es protams savā "zinātkārē" (kā ne kā neesmu ne sociāli, ne ētiski izglītota, man bija tikai audzināšanas stundas, kurās konspektējām avīzi "Pionieris") un konstatēju, ka tur atkal ir gandrīz viss tas pats, kas bija 1.klasē- mani pienākumi ģimenē, es kolektīvā utt. . Un tā nu viņi to pārgremo un atgremo līdz 4.klasei. Manā skatījumā tas ir absolūti nelietderīgi izšķērdēts laiks un vecāku naudas līdzekļi. Visas šīs lietas iespējams pārrunāt audzināšanas stundās. Ja no šiem bezjēdzīgajiem priekšmetiem atbrīvotos, nebūtu jārunā par pārslodzes riskiem, par papildus finansēm, vnk nauda, kas pašlaik tiek tērēta nelietderīgi būs izmantota racionāli (ja mācību sistēma tiks izstrādāta kvalitatīvi). Bet nepiekrītu tam, ka visi sākumskolas skolotāji spēs mācīt svešvalodu. Pat matemātiku ne kurš katrs spēj iemācīt ("aiznest" līdz skolēna Izpratnei).

jo vairāk valodas zinās, jo labāk