Lai arī riski finanšu sektorā ir samazināti un ir manāmas zināmas atveseļošanās pazīmes, Latvijai joprojām jāpieņem virkne smagu lēmumu, lai atjaunotu valsts ekonomiskās izaugsmes iespējas. Šajā kontekstā galvenais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) mērķis ir palīdzēt paātrināt ekonomiskās atveseļošanās procesus valstī un sniegt atbalstu valdības centienos mazināt krīzes izraisītās sociālās sekas.
Kā SVF var palīdzēt?
Kā SVF var palīdzēt? Pirmkārt, aizdodot naudu. Latvijas valdībai nepieciešama pagaidu finansiālā palīdzība, lai tā spētu mīkstināt krīzes radītās sekas un izvairīties no vēl bargākām reformām, kas neapšaubāmi krīzi tikai saasinātu. Ir svarīgi, lai valdība spētu nodrošināt nepieciešamos sabiedriskos pakalpojumus, īpaši tiem iedzīvotājiem, kurus ekonomiskā lejupslīde skārusi visvairāk. Atbalstot šos centienus, mēs sadarbojamies ar saviem partneriem, tai skaitā Eiropas Savienību, Pasaules Banku un Ziemeļvalstīm. Augusta beigās SVF apstiprināja nākamo starptautiskā aizdevuma daļu Latvijai 200 miljonu eiro apmērā, kas šobrīd veido jau aptuveni 800 miljonu eiro no kopējā SVF 1,7 miljardu eiro ieguldījuma starptautiskās finanšu palīdzības paketē.
Otrkārt, SVF palīdz valdībai izveidot tādu fiskālo un finanšu politiku, kas palīdzētu veicināt ekonomisko atlabšanu valstī.
Budžeta deficīta griesti
Šāda mēroga ekonomiskā lejupslīde vienmēr saistās ar sāpīgiem lēmumiem. Ņemot vērā Latvijas lata piesaisti eiro valūtas kursam, šo lēmumu skaitā ir ievērojama izmaksu samazināšana. Bet šo izmaksu samazinājums nedrīkst būt tik liels, lai aizkavētu ekonomisko atlabšanu un lai no tā ciestu maznodrošinātākā un ievainojamākā sabiedrības daļa. Tādēļ, kad kļuva skaidrs, ka valsts ekonomiskā lejupslīde būs straujāka, nekā tika prognozēts sākotnēji, SVF attiecīgi pielāgoja pieļaujamos budžeta deficīta griestus. Sākotnējā programma balstījās uz prognozi par iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par pieciem procentiem, bet jaunie fiskālie griesti paredz atļauto iekšzemes kopprodukta kritumu līdz pat 13 procentiem. Vienkāršojot tas nozīmē, ka valdība spēs nodrošināt primāros sabiedriskos pakalpojumus, nevis drastiski samazināt izmaksas zaudējumu segšanai valsts ienākumu sektorā.
Lai pasargātu nabadzīgākos un ievainojamākos Latvijas iedzīvotājus, pārskatītā programma paredz papildus vienu procentu no IKP (vai aptuveni 130 miljonu latu) ar sociālo palīdzību saistītajiem izdevumiem. Lai nodrošinātu piešķirtās palīdzības lietderīgu izlietojumu, valdība cieši sadarbojas ar Pasaules Banku, lai palielinātu garantēto minimālo ienākumu maksājumus, veiktu veselības aprūpes atlīdzības maksājumus maznodrošinātajiem un palielinātu atbalsta fonda līdzekļus ārkārtas dzīvesvietu nodrošinājumam.
Šāgada lielais fiskālais deficīts atbilst krīzes situācijai, tomēr nākamajos gados valdībai nāksies samazināt šo deficītu, gan lai sagatavotos savlaicīgai eiro ieviešanai, gan samazinātu parādu slogu nākamajām paaudzēm. Valdībai ir nepieciešama fiskāla un sociāli ilgtspējīga reformu pakete 2010.gada valsts budžetam. Savā nodomu vēstulē valdība ir apņēmusies panākt 500 miljonu latu (četri procenti no IKP) samazinājumu plānotajos izdevumos, kā arī nodokļu sistēmas reformas un jau identificējusi papildus nepieciešamos samazinājumus 2,5 procentu apmērā no IKP, kas tiks veikti vajadzības gadījumā. Saskaņā ar šīm saistībām galvenā uzmanība un pūles šobrīd jāvelta sabiedrisko iestāžu pilnveidošanai, lai nodrošinātu ietaupījumus ilgtermiņā un, kur tas nepieciešams, palielinātu nodokļus tādā veidā, lai nodokļu nasta tiktu sadalīta taisnīgi.
Šis noteikti nebūs viegls uzdevums, un valdībai jāturpina strādāt, lai panāktu maksimālu vienprātību, iesaistot visus sociālos partnerus 2010.gada budžeta veidošanas procesā.
Vēl ir jāpaveic ļoti daudz, lai atjaunotu Latvijas ekonomisko ilgtspēju. Bet ir arī zināmi sasniegumi. Pēdējo sešu mēnešu laikā valdība ir panākusi redzamu progresu finanšu sektora stabilizēšanā. Papildus tam dažas bankas ir palielinājušas savu kapitālu, nodrošinot sev rezerves, lai tuvākajos mēnešos nosegtu gaidāmos zaudējumus no aizdevumiem. Šie pasākumi ir apsveicami. Cenu un algu samazinājums, protams, ir sāpīgs, taču savukārt veicina tik nepieciešamo konkurētspējas pieaugumu. Pēdējo gadu tekošā konta deficīts šobrīd ir izveidojies par pārpalikumu, un inflācijas līmenis ir daudz zemāks.
Arī daudzas ar Latviju saistītās ieinteresētās puses sniedz savu ieguldījumu. Piemēram, ārvalstu bankas ir paziņojušas par savu apņemšanos atbalstīt savas filiāles Latvijā. Šādas apņemšanās palīdzēs Latvijas banku sistēmai pārciest pašreizējo krīzi, kā arī nostiprināt investoru uzticēšanos un atjaunot veselīgu ekonomikas attīstību.
SVF un citi programmā iesaistītie partneri turpinās atbalstīt Latviju, meklējot veidus, kā pārvarēt pašreizējās ekonomiskās grūtības, un spert vajadzīgos soļus, lai atgrieztos pie ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes.