SVF prasa turpināt algu samazināšanu, sociālā budžeta pārstrukturēšanu

Starp citu Talmūdā ir tekts: «Dievs mums ir noteicis nežīdiem aizdot tikai pret procentiem. Tā tad mēs nedrīkstam viņiem aizdot, lai tiem izpalīdzētu, bet lai tiem ar procentu maksāšanu radītu zaudējumus. Šāda rīcība ir aizliegta pret žīdu» (Maimonides, Sefer Mizwot, 198. bauslis). Tā, ka secinat paši

Te Repšuks pirms pāris nedēļām izteicās, ka SVF prasības neesot politiskas, bet ekonomiskas. Nu, nu, kā tad - ekonomiskas, ka tikai ne tā. Par ekonomikas atveseļošanu SVF un EK kā reiz runā vismazāk. Viss par ko viņi runā, tas ir šizofrēniskais Latvijas bankrotēšanas plāns saskaņā ar kuru katru gadu no budžeta jāizrauj 500 miljoni un budžeta deficīts jāsamazina līdz 3% no bezdibenī krītošā IKP. Bet, par cik ekonomikas atveseļošanas pasākumi tajā plānā nav paredzēti, tad SVF prasība un uzstājība uz pensiju un algu turpmāku samazināšanu ir dabiska un saprotama - jo nav no kurienes to naudu paņemt - tikai no sociālā budžeta un algām. Aizdevuma mērķi ir skaidri definēti - budžeta deficīta lāpīšana ( lai būtu no kā izmaksāt tās pašas samazinātās algas un pensijas) un finanšu sektora stabilizācija + lata kursa ( LB valūtas rezervju) stiprināšana. Viss vairāk nekam šī nauda nav paredzēta. Gribētos nedaudz atsēdināt naivos, kas cerīgi saka - vot, iedos naudu bankām un bankas sāks kreditēt uzņēmumus tādējādi atveseļojot tautsaimniecību. Nē, mīļie, bankas neko nekreditēs varat atmest savas ilūzijas, bankas lāpīs savus slikto kredītu caurumus, kas krītot IKP un ekonomikai ieslīgstot vēl dziļākā recesijā tikai un vienīgi palielināsies. Bankas nav muļķi, pie apstākļiem, kad iepriekš izsniegto slikto kredītu skaits pieaugs aritmētiskā progresijā, bet valstī turpina palielināties bezdarbs, uzņēmumi tiek slēgti un bankrotē, NĪ cenas ( poteciālo ķīlu) gāžas lejā izsniegt zema riska kredītu, kurš tiks atmaksāts nav iespējams pat teorētiski, kur nu vēl praktiski. Bankas, kuras ir labākā situācijā teorētiski varētu piedāvāt kredītus, bet visi potenciālie neatdošanas riski neizbēgami ir jāatspoguļo procentu likmēs, pie kurām visiem kredītgribētājiem ( nopietniem un saprātīgiem) pāries visa griba kreditēties. Faktiski jau tagad kredītņēmēji nespēj kvalificēties kredītiem, bankas pašas nezina, kuras nozares un kuri darbi nākotnē būs rentabli, tā, ka ja tu esi banķieris un vēl neesi ne pusē iekasējis iepriekš izdotos kredītus, tad, ja tu dod jaunus kredītus pie plānotās deflācijas ( 3 gadus pēc kārtas raut ārā pa 500 miljoniem un piedzīt budžeta deficītu līdz 3% no IKP uz algu un pensiju rēķina), tad tu maigi izsakoties nedraudzējies ar galvu un riskē ļoti ātri bankrotēt. To palīdzības naudu 600 miljoni bankas zibenīgi ieliks savu caurumu lāpīšanā un summa uz visām Latvijas bankām salīdzinājumā ar parādu apjomu ir vienkārši spļāviens jūrā, tā, ka mēs vēl pieredzēsim jaunus starptautiskos aizņēmumus ( uz nezin kādiem nosacījumiem) faktiski nerentablā banku sektora "stabilizācijai".

Prieks ka cilvēki sāk saprast kas ir kas. Tonton bet tu neabildeji uz pašu galveno kur paliek statoil u.c. nesamaksātā nauda no dividentēm. Peļņu es saprotu var palielinat vai mazināt teiksim iegādājoties jaunas mucas,benzīnvedējus,veidojot uzkrajumus(tas ir var mazāk maksāt UIN) bet kur paliek dividenšu nauda?

es LV vietā no SVF neņemtu ne centa ...

Bet es nesaprotu, kāpēc bagātie kapitāla turētāji maksā mazākus nodokļus vai nemaksā vispār. UIN - 15%; IIN 23% ??? Sociālo nodokli no algām maksā 33,04%, kāpēc no dividendēm nemaksā sociālo nodokli? Nevajag te glupības rakstīt, Latvijā ir regresīvā nodokļu sistēma, kas ir pilnīgs ārprāts uz visas pasaules fona!

Nu kā tādas muļķības var runāt, uzņēmēji nevis baro nabago galu, bet piesavinās viņu radīto pievienoto vērtību. Un kā zināms, tad Latvijas uzņēmēji piesavinās krietni lielāku daļu, nekā Rietumeiropas uzņēmēji, to parāda luksusauto daudzums uz lv ceļiem.

viss būtu jauki, ja pirms dividenžu izmaksas statoili u.c. jau nebūtu samaksājuši UIN. skumji, ka mēs tādi. kaut gan, pēc pēdējām vēlēšanām man nav ilūziju, latvijas pilsoņi ir vienkārši muļķi. vienkārši, skaidri un gaiši. muļķi.

tontons 14:34 mjā, aplieciet, galvenais, dividendes ar nodokļiem, ļoti gribu piedzīvot satraucošo sasniegumu visas eiropas un pasaules mērogā: latvija ir pirmā un vienīgā valsts, kurā vairs nav gandrīz neviena uzņēmēja, bet no nedaudzajiem atlikušajiem NEVIENS nestrādā ar peļņu. nevaru iedomāties biznesu, jo īpaši ražošanā, kurš būtu tik ienesīgs, lai panestu tādu nodokļu slogu, jo īpaši krīzes laikā. normāli uzņēmēji ar daudzmaz prognozējamiem finanšu rādītājiem, lai varētu sadalīt peļņu, reģistrēs uzņēmumus citās valstīs. vai tiešām jāķeras pie uzņēmējiem?! mēs laužam naudas izgatavošanas iekārtu, izcili tizls gājiens. vai te ir vēl kaut viens gudrs cilvēks atlicis? ======================= Tā jau gluži tukša vieta nepaliek.Tu zini cik daudz Statoil,swedbank,Rimi u.c. TNK ir izņēmuši dividentēs un vienkārsi izveduši Latvijas naudu?Ta jau nevar būt ka uzreiz visi benzīntanki,veikali,banku filiales ņems un evakuēsies........................protams interese būs daudz mazāka bet tāds ir bizness.

Divas lietas - nauda bankām un pensijas: 1. Kāpēc bankās jāiepludina nauda? Nu kaut vai, lai stimulētu ekonomiku. Bankas galu galā izsniedz kredītus uzņēmējiem. Bankām ir visi instrumenti, lai to darītu. Pretējā gadījumā valdībai būtu jāveido jauna aģentūra (tā pati banka), kas šo naudu uzņēmējiem novirzītu. Tie būtu lieki nevajadzīgi izdevumi radot instrumentus, kas jau pastāv. Valdībai tas nav jādarā, bet jāprasa, lai piešķirto palīdzību bankas izmanto ekonomikas stimulēšanai. 2. Mazliet interesējos par pensijām. Runāju arī ar vienu cilvēku no Latvijas Pensionāru Federācijas valdes. Mans jautājums bija, kāpēc LPF piekrita tiesiski apšaubāmam pensiju samazinājumam? Atbilde: tāpēc, ka otrs variants, kas būtu tiesiski korektāks, bija dažādu pensiju piemaksu pilnīga atcelšana, vai vismaz ļoti ievērojama samazināšana. Tāds variants tiešām tika apspriests. Taču piemaksas pie mazajām pensijām ir procentuāli vislielākās. Mazo pensiju gadījumā tās ir virs 10% no pensijas. Tātad jautājums bija par to vai noņemt visiem 10%, vai mazāk skarot lielāko pensiju saņēmējus daudz sāpīgāk samazināt ienākumus tieši mazo pensiju saņēmējiem. Kāpēc vispār bija jāsamazina pensijas? Tas jau ir cits jautājums. Atgādināšu tikai, ka kamēr IKP kritums tika prognozēts -12% vēl bija cerība, ka pensijas izdosies neaiztikt. Pie -18% jau bija cita situācija.

Kalvītis sacījās esam "Garants". Ko viņš tagad mums garantē? Par ko atbildīgs Godmanis? Viņi var sataisīt jebkādus sū...s un nekas viņiem par to nav. Nauda ķešā un dzīvo cepuri kuldami!

mjā, aplieciet, galvenais, dividendes ar nodokļiem, ļoti gribu piedzīvot satraucošo sasniegumu visas eiropas un pasaules mērogā: latvija ir pirmā un vienīgā valsts, kurā vairs nav gandrīz neviena uzņēmēja, bet no nedaudzajiem atlikušajiem NEVIENS nestrādā ar peļņu. nevaru iedomāties biznesu, jo īpaši ražošanā, kurš būtu tik ienesīgs, lai panestu tādu nodokļu slogu, jo īpaši krīzes laikā. normāli uzņēmēji ar daudzmaz prognozējamiem finanšu rādītājiem, lai varētu sadalīt peļņu, reģistrēs uzņēmumus citās valstīs. vai tiešām jāķeras pie uzņēmējiem?! mēs laužam naudas izgatavošanas iekārtu, izcili tizls gājiens. vai te ir vēl kaut viens gudrs cilvēks atlicis?

muljkjis tikai meklee taadas lietas

Man šķiet ka no JL puses atkal tiek pūsta migla acīs. Ne jau SVF prasīja samazināt pensijas, bet mūsu pašu bāleliņi to izdarīja. Katrs jau grib būt labāks nekā patiesībā ir...

Jāsaprot, ka par pensiju samazinājumu būs runa tikai tad, ja nespēsim ieekonomēt uz valsts pārvaldes rēķina un nespēsim iekasēt pietiekošā līmenī nodokļus. Ja valsts ir nevarīga un nespēj veikt tiešas savas funkcijas, kredotoriem neatliek nekas cits kā baidīt tautu ar pensiju samazināšānu, varbūt tad tauta sapratīs , cik nopietna ir situācija un cik nožēlojama ir bijusi tās izvēle vēlēšanu laikā Tikai žurnaļugas, kā parasti, visu saputro un, sensācijas meklējot, sabiezina krāsas..

Trusītis ieskatījās traukos un nopūtās: - Nekā vairs nav. - Es jau tā domāju. - Pūks pamāja. - Visu labu! Man jāiet. Viņš sāka rāpties laukā no alas. Viņš kārpījās ar priekšķepām un atspērās ar pakaļķepām, līdz izdabūja ārā degunu, tad ausis... tad priekšķepas... tad plecus... un tad ... - Glābiet! - noelsās Pūks. - Es labāk rāpšos atpakaļ. - Sasodīts!- viņš sacīja. - Vajadzēja tomēr uz priekšu. - Es vairs nevaru nekā... Ne turp, ne atpakaļ. Palīgā! Pa to laiku Trusītis, kam arī gribējās pastaigāties, bija ieraudzījis, ka viņa galvenā eja ir ciet, tika laukā pa otru, atnāca apkārt pie Pūka un skatījās uz viņu. - Ei, vai tu esi iesprūdis? - Trusītis jautāja. - Nē! - Pūks bezrūpīgi teica. - Tikai atpūšos, domāju un drusciņ dziedu.