Latvijas valstij nav savas pozīcijas. Latvijas puse nav paudusi savu stingru nostāju par 70 miljonu latu vērtu mantu, kura, iespējams, pieder Latvijas valstij. Protams, tas ir tiesvedības jautājums. Tomēr jebkurā tiesas procesā ir ļoti svarīga prasītāja nostāja. Zīmīgi, ka Latvijas valsts šajā jautājumā vispār nav izvirzījusi nekādas prasības, bet tiesvedība notiek starp cauruļvada īpašnieku un Baltkrievijas uzņēmumu. Latvijas valdība tā arī nav pateikusi šo ļoti svarīgo teikumu: «Mēs uzskatām, ka šī nafta ir Latvijas valsts īpašums.» Protams, ka bez tiesvedības šajā jautājumā neiztikt jebkurā gadījumā, bet ir svarīgi izvirzīt skaidru pretenziju uz savu īpašumu. Ja skaidras pozīcijas nav, tas ir par labu otrai pusei.
Pretēja ir Baltkrievijas nostāja. Baltkrievijas uzņēmums tiesājas par naftu, kuru uzskata par sava uzņēmuma bilancē esošu. Baltkrievijas valsts ir iesniegusi notu par to, ka cauruļvada īpašnieks patvaļīgi izsūknē naftu. Baltkrievijas nostāja nav kaut kas īpašs, tā ir dabīga. Latvijas valdības nostāja ir dīvaina un aizdomīga.
Valdība ar savu nostāju ne tikai necīnās par iespējamās valsts mantas likteni, bet ar savu bezdarbību piespēlē pretējai pusei. Kas ir pretējā puse? Ārvalstu uzņēmums Vitol, kura kontrolē šodien atrodas gan Ventspils nafta, gan tās meitasuzņēmums LatRosTrans, kam pieder naftas cauruļvads. Varbūt tieši tas arī izskaidro Tieslietu ministrijas, Privatizācijas aģentūras un Valsts kancelejas negribīgās darbības valsts interešu aizstāvībai. Visas šīs institūcijas šobrīd atrodas Vienotības politiskajā pārziņā, kurā ietilpstošās partijas vienmēr ir saistītas ar Ventspils mēra oponentu ietekmi.
Pat ļoti iespējams, ka Ventspils mēra Aivara Lemberga sarežģītās attiecības ar Vitol ir ietekmējušas viņa koalīcijas padomei izteikto mudinājumu atgūt valstij piederošo naftu, kas atrodas Vitol meitasfirmas cauruļvadā. Tomēr tas jau nemaina lietas būtību. Ja valstij krīzes laikā iespējams atgūt 70 miljonu latu - summu, kas ir salīdzināma ar to naudas daudzumu, kas nepieciešams visu māmiņu algu, bezdarbnieka un slimības pabalsta atsaldēšanai - tas pavisam noteikti ir jādara, jo tas vienkārši ir Latvijas sabiedrības interesēs.