Līdzās vēlēšanu uzvarētajam sociāldemokrātiskajai partijai Saskaņa, Vienotībai, ZZS un NA parlamentā ir iekļuvuši divi jaundibināti politiskie spēki - Ingunas Sudrabas vadītā partija No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kuru vada Mārtiņš Bondars. Vienotība un ZZS pret jaunpienācēju aicināšanu koalīcijā izturas rezervēti, bet Nacionālā apvienība uzskata, ka sarunām jānotiek arī ar šīm partijām.
Lai gan esošā koalīcija ir saņēmusi pārliecinošu atbalstu, tādu nav ieguvusi tās faktiskā līdere Vienotības vadītāja un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura palikusi pirmā aiz svītras. Tas var atstāt iespaidu arī uz valdības veidošanas sarunām. Vienotības valdes loceklis Edvards Smiltēns, kurš arī, iespējams, palicis pirmais aiz svītras, Dienai pieļāva, ka Vienotība var piedzīvot situāciju, kāda bija 2010. gadā. Tā vadīja valdību un bija atbildīga par visu, bet situācijas noteicēja bija Zaļo un Zemnieku savienība. Viņaprāt, šī Saeima ir kļuvusi sašķeltāka, tas var izraisīt šajā ģeopolitiskajā situācijā nepieļaujamu politisko nestabilitāti, kad - kā agrākos gados - bieži mainās valdības. Vienotības politiķi uzskata, ka sava loma bijusi arī pret partiju vērstajai kampaņai.
Dienu pirms vēlēšanām NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars Dienai atzina: "Vienotība ir mūsu konkurenti, bet cilvēciski mēs esam pauduši viņiem atbalstu, redzot šo melno kampaņu." Ar nelielu vēlēšanu finansējumu, precīzi definējot dažus savus vēstījumus, Nacionālā apvienība, tāpat kā Zaļo un Zemnieku savienība, kura gan lika lietā daudz lielākus resursus, ir palielinājusi ietekmi parlamentā. Arī Vienotībai ir par trim mandātiem vairāk - tai būs 23 deputāti. ZZS ar 21 vietu parlamentā tai ir pietuvojusies, NA būs 17 vietu. Viss liecina, ka valdībā vairs neviens nebūs mazais brālis un visas trīs partijas pretendē būt līdzvērtīgi partneri. Trijatā esošā koalīcija var nodrošināt stabilu vairākumu, bet ne divas trešdaļas balsu, tas būtu iespējams, iesaistot valdībā arī kādu no jaunajām partijām.
«Latvijas Reģionu apvienība būtu jāaicina koalīcijā, bet viss būs šīs partijas rokās. Pastāv iespēja, ka taktisku apsvērumu dēļ tā vēlēsies, kā saka, uzpumpēt muskuļus, izvirzot nereālas prasības," pieļāva NA līdzpriekšsēdētājs. Nacionālās apvienības līderis uzskata, ka sarunām ir jānotiek arī ar Sudrabas vadīto partiju, lai noskaidrotu šīs partijas pozīciju vairākos jautājumos.
Saskaņa arī šajās vēlēšanās ieguvusi pirmo vietu ar 24 mandātiem, kas gan ir mazāk nekā 11. Saeimā. Taču tās līderi uzskata, ka Valsts prezidentam Andrim Bērziņam valdības veidošanu vajadzētu uzticēt partijai, kurai ir vislielākais vēlētāju atbalsts.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 6.oktobra, laikrakstā Diena!