Taupība un valsts drošība
Ekonomika un drošība
Šobrīd Latvijas iedzīvotājus droši vien visvairāk uztrauc viņu personīgā ekonomiskā drošība un valsts spēja pildīt savas finansiālās saistības. Atlaišana no darba, algas pazeminājums un sociālo garantiju samazināšana ir jautājumi, kas tiešā veidā skar gandrīz ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Pēdējā laika interese par jēdzienu "valsts bankrots" liecina, ka cilvēki vēlas saprast, kā varētu izskatīties visļaunākā scenārija īstenošanās, lai būtu tam gatavi. Citiem vārdiem, drošība šobrīd Latvijā tiek interpretēta galvenokārt kā ekonomiskā drošība, un tas ir saprotami, tomēr rodas jautājums, vai mēs, koncentrēdamies uz ekonomisko grūtību pārvarēšanu, nepametam novārtā citus Latvijas drošības aspektus.
Paralēli ekonomikai drošībai ir arī citi aspekti — militārais, sociālais, politiskais un vides, tāpēc pārmērīga fokusēšanās uz Latvijas valsts un sabiedrības ekonomiskās drošības uzlabošanu var radīt problēmas citos drošības sektoros. Ekonomiskajai krīzei jau ir bijusi ietekme uz Latvijas politisko un sociālo drošību (13.janvāra nemieri un politiskā nestabilitāte), un iespējama ir arī militārās un vides drošības pasliktināšanās. Daļēji šis process uzskatāms par normālu un neizbēgamu, jo ir saprotams, ka valsts aizsardzībai nevar veltīt tik daudz naudas kā iepriekšējos gados, ja iekšzemes kopprodukts un valsts budžets samazinās. Tomēr, no otras puses, neapdomīga izdevumu samazināšana var novest pie tā, ka turpmākajos gados mums nāksies likvidēt kļūdas, kas tikušas pieļautas ekonomiskās krīzes laikā. Arī krīzes laikā jādomā par daudzveidīgām drošības (un nedrošības) izpausmēm. Ir jādomā tālāk par kārtējo budžeta samazinājumu un jānosprauž skaidras robežas, kuras nedrīkst pārkāpt.
Valsts aizsardzība un krīze
Masu medijos pēdējā laikā vairākkārt izskanējis viedoklis, ka vispareizāk būtu samazināt budžeta izdevumus uz valsts aizsardzības finansējuma rēķina. Līdz zināmai robežai šāds risinājums ir pieņemams, ja tas notiek proporcionāli kopīgajam budžeta samazinājumam. Daudziem varēja rasties šaubas par aizsardzības budžeta izlietojuma lietderību, ja "trekno gadu" laikā Aizsardzības ministrija varēja sniegt būtisku atbalstu profesionālai basketbola komandai, kurā vietējiem spēlētājiem pārsvarā bija atvēlēta statistu loma. Šādi atgadījumi tomēr nedrīkst kompromitēt valsts aizsardzību.
Ja palūkojamies, kā krīze ir ietekmējusi aizsardzības sektoru, var redzēt, ka budžeta samazinājuma dēļ pieejamais finansējums sarucis no 294,5 miljoniem latu (plānotais izdevumu apjoms 2008.gada septembrī) līdz 204,4 miljoniem latu (pēc vairākkārtējiem budžeta līdzekļu samazinājumiem un 20% finanšu rezerves atrēķināšanas). Faktiski plānotie un pieejamie līdzekļi jau tagad atšķiras gandrīz par trešdaļu, un ir ļoti ticams, ka naudas būs vēl mazāk. No dienesta šogad tiks atvaļināti 250 karavīri, un Aizsardzības ministrija būs spiesta lauzt vairākus iegāžu līgumus, kā rezultātā valsts zaudēs desmitiem miljonu latu, kā arī būs spiesta maksāt soda naudas. Ne mazāk sāpīgs var izrādīties personāla jautājums. Būtu traģiski, ja pašreizējās krīzes dēļ mēs zaudētu labākos un spējīgākos cilvēkus, kas rūpējas par valsts drošību, jo šāds zaudējums varētu sāpīgi atspēlēties ilgākā laika posmā.
Var gadīties, ka budžeta samazinājuma dēļ Latvija nespēs pildīt savas starptautiskās saistības. Diemžēl patlaban situācija attīstās tieši šajā virzienā. Latvijai jau iepriekš ir bijušas grūtības ar 2% no IKP atvēlēšanu valsts aizsardzībai, un šobrīd aizsardzībai atvēlētie līdzekļi veido tikai 1,5% no IKP. Budžeta samazināšanas dēļ Latvijai nebūs iespēju piedalīties starptautiskos projektos, kuros dalību Latvija jau iepriekš ir apstiprinājusi. Latvija šogad aptur dalību operācijās Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā. Ja budžeta līdzekļi aizsardzībai tiks samazināti vēl vairāk, tad apdraudēta ir Latvijas dalība Afganistānas operācijā, kas ir nozīmīgākā NATO operācija un kurā Latvija sniedz būtisku ieguldījumu, kas ir proporcionāls mūsu valsts iespējām. Sliktākajā gadījumā Latvija tiks uzlūkota kā valsts, kas vēlas saņemt visus labumus, kuri saistīti ar dalību NATO, taču nevēlas par to maksāt un sniegt ieguldījumu kopējās drošības stiprināšanā. Vai mēs to vēlamies?
Starptautiskā drošība
Būtu neprāts iedomāties, ka pašreizējās krīzes apstākļos pasaule kļūs drošāka un stabilāka. Dažas valstis kā Latvija to neapzinās, jo ir pārāk aizņemtas ar iekšējo grūtību pārvarēšanu, taču citas to redz un saprot. Ļoti daudzas valstis pēdējos gados ir palielinājušas aizsardzībai atvēlētos līdzekļus, un daudzas to turpinās darīt arī šogad. Par izdevumu palielināšanu ir paziņojušas ASV, Krievija, Ķīna. Piemēram, Indija gatavojas palielināt izdevumus aizsardzībai par 34%.1 Šīs valstis saprot, ka starptautiskā drošība krīzes apstākļos pasliktināsies. Ir iespējami dumpji, valsts apvērsumi, pilsoņu kari utt. Cerams, ka mūsu reģionā nekas slikts nenotiks, taču arī Latvijai vajadzētu nopietnāk attiekties pret savu drošību, jo ekonomiskā krīze, ja tā būs ilgstoša, raisīs nestabilitāti starptautiskajā sistēmā.
Ko darīt Latvijai? Saprotams, ka aizsardzības budžets krīzes apstākļos ir jāsamazina. Būtisks samazinājums jau ir noticis. Tāda diemžēl ir situācija, kādā esam nonākuši, tomēr rodas bažas par krīzes ietekmi uz valsts aizsardzību un Latvijas spēju pildīt savas starptautiskās saistības. Kad Latvijai bija nepieciešams finansiālais atbalsts, to saņēmām, un tas ir mūsu sabiedroto solidaritātes apliecinājums. Latvijai vajadzētu atrast līdzsvaru starp savām vēlmēm un iespējām, lai neiedragātu valsts aizsardzību, ievērotu starptautiskās saistības un pielāgotos ekonomiskās krīzes izraisītajām pārmaiņām. Vienošanos par "pakalpojuma" saņemšanu no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas Latvija ir panākusi, tomēr Latvijai nevajadzētu aizmirst arī par valsts aizsardzību, jo var gadīties, ka Latvijai kaut kad vajadzēs lūgt "pakalpojumu" arī no NATO. No mums pašiem ir atkarīgs, vai tiksim uztverti nopietni.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.