AM vadība šo soli komentējusi lakoniski: "Ja jāizvēlas starp operāciju Afganistānā un sporta veidu atbalstu, misija Afganistānā ir prioritāte." Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis pauž nožēlu, ka līdz šim nav sekmējušās pūles problēmu izrunāt ar jauno ministru, un izsaka aizdomas, ka AM gājusi vieglāko ceļu. "Izskatās, ka tiek mehāniski nogriezti līdzekļi, nevis meklēti veidi, kā taupīt, saglabājot labās iestrādes."
AM attiecībām ar sporta sabiedrību ir interesanta priekšvēsture. LOK ģenerālsekretārs Einars Fogelis atceras, ka savulaik, lai izpildītu NATO kritērijus, aizsardzības nozares finansējums palielināts, atņemot daļu līdzekļu sportam un citām jomām. Pretī saņemts politisks solījums AM naudu novirzīt sporta vajadzībām, tai skaitā bāzu celtniecībai. NATO neiebildīšot. "Visā pasaulē elites sportisti pārstāv armijas un policijas sporta klubus," E.Fogelis atsaucas uz starptautisko praksi.
Sadarbība vispirms attīstītai armijai "radniecīgos" sporta veidos - vieglatlētikā, modernajā pieccīņā, peldēšanā. Taču gadu gaitā šis saraksts sācis piebriest.
Piemēram, hokeja komandas ASK/Zemgale nodibināšana savulaik tika pamatota ar vēlmi nepazaudēt jaunos talantus obligātā karadienesta laikā. Īsi pēc tam armija profesionalizējās, iesaukuma vairs nebija, bet finansējums klubam ASK/Ogre saglabājās un 2008.gadā sasniedza Ls 210 000.
Sportisko simpātiju paplašināšanās tendenci daiļrunīgi raksturo skaitļi. 2002.gadā AM atbalstīja sešus sporta veidus ar Ls 325 000, bet 2008.gadā finansējumu saņēma 25 sporta veidi, kopā iztērējot 1,616 miljonus latu. Absolūtais rekords pieder basketbolam, kam 2007.gadā tika Ls 415 800.
Pie pamales parādoties pirmajām krīzes pazīmēm, 2008.gada decembrī AM lēma kopējo sporta finansējumu apcirpt līdz Ls 572 000. Līdz 1.aprīlim no šīs summas sportisti paguva iztērēt Ls 63 000. Tagad pārējā nauda ir atņemta.
"Ļoti taupīgi dzīvojot, izvilksim līdz septembrim," Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Voldemārs Lūsis progozē vēsu vasaru un tumšu nākamo gadu. Pērn no Ls 280 000 lielā LVS budžeta Ls 200 000 sagādāja tieši AM finansējums. Šai summai pazūdot, šogad kopējais budžets tiek lēsts Ls 45 000. Līdzīgi bēdu stāsti skan pieccīņnieku, handbolistu, šāvēju izpildījumā.
Problēmas pastiprina smagā ekonomiskā situācija, kas apgrūtina jaunu sponsoru piesaisti un sporta budžeta pārdali. Līdz šim daudzkanālu finansējums (arī no iekšlietu struktūrām) Latvijas sporta saimniecībai bijis izdevīgs, nodrošinot papildu labumus. Taču ilgtermiņā šāds modelis izrādījies nestabils. Turklāt zem smaga sitiena tagad nokļuvis viens no sporta stūrakmeņiem - vieglatlētika.
"Paldies NBS par sadarbību, bet ceru, ka tā vēl tiks turpināta," E.Fogelis uzsver, ka pat taupības apstākļos principus būtu jācenšas saglabāt. Taču izskatās, ka sporta problēmu risinājums būs jāmeklē pašu lauciņā - sažņaudzot jostas vēl ciešāk.