Taupīt nāksies arī prāvu budžetu saņemošajā aizsardzībā

Pagaidām gan netiek atklāti konkrēti skaitļi par to, kā varētu izskatīties vairāku šobrīd eksistējošo NBS štābu apvienošana vienā un cik lielu ietaupījumu tas dos. "Kad ir jāņem nost nauda, uz aizsardzības budžetu vienmēr skatās populistiski," saka aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP). Ja citām ministrijām ik pa laikam tika samazināts finansējums, tad AM līdz šim varēja būt droša — apelēt pie apņemšanās, kas paredz, ka NATO dalībvalsts savai aizsardzībai tērē 2% no iekšzemes kopprodukta (IK). Taču vispārējās taupības apstākļos būtiski samazināt izdevumus nāksies arī aizsardzības jomai. Tā kā AM un tās pakļautībā esošās NBS budžets piesaistīts IK, tad samazinājums būs automātisks — nākamgad iekšzemes kopprodukts tiek prognozēts par 1% mazāks salīdzinājumā ar 2008.gadu. Par cik lielu summu tiks samazināts iepriekš 295 miljonu latu apmērā ieplānotais budžets, AM valsts sekretāra vietas izpildītājs Jānis Sārts ceturtdien vēl nevarēja pateikt. Tiesa, kā uzsver AM, aizsardzības jomai nekad nav tikuši atvēlēti nepieciešamie 2%. Arī sākotnējā nākamā gada prognozē tie ir bijuši vien 1,6%. Jaunajos apstākļos V.Veldre solās taupīt uz AM, tās pakļautībā esošo aģentūru un NBS administrācijas izdevumu samazināšanu. Kā ministrs norādījis vēstulē Saeimas deputātiem, tikšot taupīts uz mobilo telefonu apmaksu, kancelejas preču, mēbeļu un degvielas iegādi. Tiesa, kā liecina AM sagatavotā tabula, degviela, par kuru šogad iztērēti 135 000 latu, tiks tērēta vien par 5% jeb 7000 latu mazāk. Vidēji par septiņiem latiem uz katru ministrijas darbinieku tiks samazināti mobilo telefona limiti.Galvenais — kaujas spējas Taču viens no būtiskākajiem ilgtermiņa līdzekļu ietaupīšanas veidiem būs NBS vadības struktūras maiņa. "Nevar būt, ka tik mazā armijā katram spēka veidam ir savs štābs," saka V.Veldre. Tas nozīmē, ka jau nākamā gada laikā tiks likvidēti jūras un gaisa spēku, kā arī Zemessardzes štābi. Taču tas nenozīmēšot militārpersonu atlaišanu — daļa no viņiem nonāks tur, kur šobrīd trūkst visvairāk cilvēku — piemēram, abos sauszemes spēku bataljonos. Tas, kā uzskata eksperti, ne vien palīdzēs ietaupīt naudu, bet arī paātrinās lēmumu pieņemšanas procesu un atvieglos birokrātiju. "NBS komandieris Juris Maklakovs pozitīvi vērtē šo lēmumu," lakoniski štābu likvidēšanas plānus komentē NBS preses virsnieks Uldis Davidovs. Šobrīd, pēc viņa vārdiem, svarīgākais esot strādāt pie armijas kaujas spēju uzlabošanas. To, ka šai būtu jābūt armijas galvenajai prioritātei un naudas tērēšanas mērķim, uzsver arī bijušais Lielbritānijas militārais atašejs Latvijā Glens Grānts. Viņš uzsver, ka pēc notikumiem Gruzijā NBS būtu bijis jāpadomā, vai tās sauszemes spēki varētu izrādīt pretestību valstī ienākošiem tankiem, bet helikopteri — iesaistīties gaisa kaujās. Tādēļ esot apsveicami plāni likvidēt štābus, jo šobrīd tieši cilvēku trūkums ir lielākā problēma Latvijas armijā, uzsver G.Grānts, kurš savulaik bijis Igaunijas AM padomnieks un šobrīd ir iestājies partijā Sabiedrība citai politikai. Tāpat NBS būtu jādomā, kā vēl efektīvāk sauszemes spēkos integrēt zemessardzi. Jāatbrīvojas no visa, kas neveicina kaujas spēju uzlabošanu: "Tiek izbūvētas jūras spēku bāzes Rīgā un Liepājā, kur katrā stāv pa kuģim, uzturēšanas izmaksas ir milzīgas, taču daudz lētāk būtu īrēt atsevišķus dokus." Gan aizsardzības struktūru vadība, gan eksperti atzīst, ka nākotnē galvenokārt līdzekļi ir jānovirza abu sauszemes spēku bataljonu, pretgaisa aizsardzības un jūras spēku spēju attīstīšanai. Pēdējo gadu laikā sauszemes spēki galvenokārt koncentrējušies uz dalību starptautiskajās misijās, otrajā plānā atstājot gatavību būt spējīgiem aizstāvēties pašu mājās. Budžets necaurspīdīgs AM uzsver, ka, neskatoties uz budžeta līdzekļu samazināšanu, tā neatteiksies no tādiem ilgtermiņa projektiem kā Lielvārdes lidlauka attīstība, pretgaisa aizsardzības sistēmas uzlabošana, patruļkuģu un karavīru individuālā ekipējuma iegādes. Tiesa, arī no sākotnēji izstrādātā budžeta plāna grūti saprast, kas un kam tiks tērēts. Aizbildinoties ar slepenību, liela daļa aizsardzības tēriņu netiek atklāti. "Aizsardzības ministrijai būtu jābūt spējīgai daudz skaidrāk pateikt nodokļu maksātājiem, tieši kam tā tērē naudu," uzsver G.Grānts. Necaurspīdīgums jo īpaši lielas neskaidrības rada armijas iepirkumu jomā. "Aizsardzības ministrija vienmēr dzīvojusi pārliecībā, ka 2% viņiem vienmēr būs garantēti. Tādēļ rodas visatļautība," saka bijusī aizsardzības ministre Linda Mūrniece (JL). Milzīgais apjoms, kad iepirkumi mērāmi daudzos miljonos, kā arī aizbildināšanās ar slepenību, radot veselīgu augsni nesamērīgiem sadārdzinājumiem. Tam piekrīt arī V.Veldre — ilggadējais Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs, piemēram, konstatējis pārlieku sadārdzinājumu sausās uzturdevas iepirkumam. Ja tas tiktu īstenots, tad četru gadu laikā būtu pārmaksāts miljons latu. Šī iepirkuma procedūra ir pārtraukta. Tiesa, no V.Veldres teiktā nebija skaidrs, vai ir kādi ilgtermiņa projekti, kas ļautu turpmāk izvairīties no šādas prakses. ***Vai aizsardzības budžetu tērē pareizi? Linda Mūrniece (JL), bijusī aizsardzības ministre: Mums ir likums par 2% tērēšanu aizsardzībai, taču šis skaitlis nekad nav bijis tik liels. Mēs runājam par to, kā nav. Tāpat mēs vienmēr esam pievēruši acis uz to, ka šī nauda tiek dota skolām, stadioniem. Šī sistēma ir nepareiza, jo tā ir Izglītības ministrijas kompetence. Par aizsardzības budžetu tiek atbalstīta basketbola komanda, kas maksā lielas naudas summas ārzemju spēlētājiem. Vai tādā veidā mēs varam izaudzināt profesionālus Latvijas karavīrus? Taču pamatu pamats [neatbilstošai naudas tērēšanai] ir sadārdzinājums iepirkumos. Glens Grānts (SCP), bijušais Lielbritānijas militārais atašejs Latvijā: Šobrīd lielākā problēma ir monstrozā organizācija. Svarīgākais ir samazināt Aizsardzības ministrijas un štābu apjomus. Patlaban tie līdzinās milzīgai rūpnīcai, kas ražo tikai mazu detaļu. Tādēļ bruņotie spēki nevar koncentrēties uz pareizajām lietām, jo ir spiesti darīt kaut ko pavisam citu. Kādam ir politiski jāpasaka, ka tas nav pareizi. Ar militārajiem cilvēkiem nekas nav nepareizi, viņi ļoti labi dara savu darbu. Jau no paša sākuma NBS attīstība un līdz ar to arī tai atvēlētie līdzekļi ir gājuši nepareizā virzienā. Lielākā daļa Latvijas padomnieku nāca no valstīm ar milzīgām armijām. Tādēļ tika veidoti atsevišķi gaisa spēki, jūras spēki un tā tālāk. Taču Latvija to nemaz nevar atļauties.