Par netīkamo starpgadījumu Diena.lv rakstīja kāda lasītāja - 22. maršruta autobusā no lidostas "Rīga" trīs kontrolieri pēc biļešu pārbaudes likusi grupai itāļu izkāpt no autobusa, jo tie nebija apmaksājuši bagāžas pārvadāšanu. "Visas autobusa durvis bija aizvērtas, autobuss stāvēja un kontrolieri klaigāja. Atklāti runājot, man likās, ka mani tūlīt arestēs. Mana biļete nevienu neinteresēja, jo «saldais ēdiens» bija taču lielie čemodāni un apjukušie itāļu jaunieši," raksta Aija. Viņa norāda, ka itāļi atzinuši, ka nav zinājuši par nepieciešamajām papildus biļetēm bagāžai.
Ar lūgumu steidzami uzlabot tūristu apkalpošanas kvalitāti 22.maršruta autobusā trešdien pie Rīgas mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) vērsusies Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). “Gandrīz nekur citur pasaulē par bagāžu nav jāmaksā, bet pie mums ir palikusi bagāžas maksa, par ko tūristi nemaz nenojauš,” saka TAVA direktors Uldis Vītoliņš. Viņš kā risinājumu redz informatīvo norāžu izvietošanu pieturvietās vai audioierīču uzstādīšanu transportā, kas vairākās svešvalodās pasažieriem darītu zināmu, ka ir jānopērk bagāžas biļete.
I.Bērziņa minēja vairākas lietas, kas tiks darītas, lai pilnveidotu klientu apkalpošanu 22.maršrutā. Sākotnēji tikšot apsekotas 22.maršruta pieturvietas, lai noskaidrotu, kāda ir tur atrodamā informācija, jo savulaik pieturvietās tikusi izvietota informācija angļu valodā. I.Bērziņa pieļauj, ka informāciju angļu valodā tur varētu izvietot no jauna.
Tāpat RS pārstāve norāda, ka jāvienojas ar lidostu par biļešu tirdzniecību lidostā. Pēc I.Bērziņas domām, tas ievērojami atvieglotu arī informācijas ieguvi iebraucējiem. “Jāpanāk, lai lidostā izvietotu informāciju, ka tur ir tirdzniecības vieta, kur var iegādāties, piemēram, trīs dienu vai piecu dienu biļeti. Tas atvieglotu kopā ar šo biļeti iegūt arī kaut kādu informāciju,” tā I.Bērziņa. Tāpat vairāk tikšot pievērsta uzmanība tam, kā darbinieki strādā šajā maršrutā, un vai viņi runā angliski.
Tomēr I.Bērziņa norāda, ka informācijas izvietošana pašā transportā nav iespējama, jo to liedz likums. “Nevaram ievietot transportā pat kaut kādus reklāmas materiālus ne krieviski, ne angliski, jo diemžēl likums liedz informāciju izvietot citās valodās,” norāda RS pārstāve. Tomēr konkrēti, kas tas par likumu, kas liedz iebraucējus informēt svešvalodā, I.Bērziņa gan pateikt nevar. “Mēs esam vairākkārt vērsušies valodas inspekcijā ar lūgumu izvietot informāciju svešvalodā, piemēram, reklāmas materiālus par elektronisko norēķinu sistēmu, bet šāda iespēja nav akceptēta. Tiek skaidrots, ka mēs esam pašvaldības uzņēmums, tāpēc nevaram to darīt,” norāda I.Bērziņa.
Valsts valodas centra (VVC) Kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis ir
pārliecināts, ka tas ir tikai pilnīgi normāli, ka informācija autobusa
maršrutā no
starptautiskās lidostas "Rīga" uz pilsētu pieejama tikai valsts valodā
un tūristu dēļ nav jāpiemērojas. “Kāpēc mums
jāpiemērojas kaut kādiem itāļu tūristiem? Arī man neviens Itālijā,
Vācijā vai kādā citā valstī nesniedz informāciju latviski,” teic
A.Kursītis un norāda, ka visbiežāk absolūtais vairākums ārvalstīs arī
angliski nerunā.
A. Kursītis precizē, ka informācijas izvietošanu tikai valsts valodā nosaka valsts valodas likuma 21.pants. Tajā teikts, ka valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā. Izņēmumi attiecas uz gadījumiem, kad informācija svešvalodā ir saistīta ar drošības apsvērumiem, ar starptautiskiem pasākumiem, ar Eiropas Savienības brīvu preču apriti, ar epidēmijām vai bīstamām infekcijas slimībām, ar ārkārtas situācijām, kā arī ar ieslodzījuma vietās ievietoto ārvalstu tiesībām un pienākumiem. Tā kā šie izņēmumi neattiecas uz informāciju transporta līdzeklī, tad informācija tajā sniedzama vienīgi valsts valodā. Jāpiebilst, ka valdībai ir tiesības noteikt izņēmumus, kad iestādes var sniegt informāciju svešvalodā.
A.Kursītis gan norāda, ka šis nav valodas jautājums, bet gan drīzāk jautājums par kontrolieru rīcību. “Saprotams, ka cilvēkiem vajadzēja izskaidrot, un viņi samaksātu par to bagāžu, arī šoferim bija visas iespējas paskaidrot angļu valodā vai citā valodā,” tā VVC pārstāvis.
Iespēju robežās par savu pasažieru informēšanu rūpējas arī lidosta. Kā skaidro VAS Starptautiskā lidosta “Rīga” preses sekretārs Mārtiņš Langrāts, pasažieri tiek informēti gan par iespējām nokļūt pilsētas centrā, gan par nokļūšanu uz citām pilsētām, ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Tomēr viņš nevar apstiprināt, vai lidosta informē savus pasažierus par nepieciešamību apmaksāt bagāžu sabiedriskajā transportā.
M.Langrāts arī norāda, ka autobuss nebūt nav vienīgā iespēja kā nokļūt pilsētas centrā, un pasažieriem ir zināmas izvēles iespējas, ar kuru transportu pārvietoties. “Te ir vairāki mikroautobusi, kas noteiktos laikos kursē uz Rīgas centru, kā arī ir taksometri,” skaidro M.Langrāts un norāda, ka projekta stadijā ir arī dzelzceļa Rīgas lidosta – Rīga izveide.
(labots raksta nosaukums)