Likumprojekta mērķis ir nostiprināt latviešu valodas pozīcijas," ļaujot būtiski samazināt okupācijas un kolonizācijas sekas, nosakot, ka Latvijas pilsonību var iegūt personas, kas ir lojālas Latvijai un iekļāvušās tās sabiedrībā".
TB/LNNK jaunajā likumā vēlas norādīt, ka "liels nepilsoņu skaits nav Latvijas iekšējais jautājums, bet starptautiska problēma, kas radusies noziedzīgā Molotova-Ribentropa pakta un Latvijas okupācijas dēļ".
Tāpēc likumprojektā pārejas noteikumos paredzēts naturalizācijas procesu izbeigt, bet Naturalizācijas pārvaldes likvidāciju sākt no 2007. gada 1. janvāra.
Jaunajā Pilsonības likumprojektā būtiski tiek sašaurināts pilsonības pretendentu loks, izslēdzot no tā personas, kas ieradušās Latvijā okupācijas laikā. Savukārt iesniegumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā pieņemšana un izskatīšana tiek uzticēta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Lai veicinātu pilsonības piešķiršanas procesa kvalitāti un pilsonības pretendentu atlasi no tiem, kas patiesi iekļāvušies sabiedrībā, tiek noteikts, ka par pilsonības piešķiršanu ar likumu lemj Saeima.
Attiecīgu likumprojektu Saeimai iesniegtu valdība ne biežāk kā reizi kārtējās sesijas laikā.
Lai samazinātu iespēju nepamatoti un nejauši iegūt pilsonību un padarītu rūpīgāku dokumentu izvērtēšanu, tiek pagarināts ar naturalizācijas pieteikumu saistīto dokumentu izskatīšanas laiks un noteikta nepieciešamība naturalizācijas pretendentam atkārtoti apstiprināt savu vēlmi iegūt pilsonību.
Lai paplašinātu valdības iespējas rīkoties neskaidrās un likumā neparedzētās situācijās, jaunais likumprojekts arī paredz, ka Ministru kabinets var atlikt vai atteikt uzņemšanu pilsonībā.
Lai veicinātu to, ka pilsonību iegūst personas, kas iekļāvušās sabiedrībā un labi apguvušas un prot lietot latviešu valodu, likumprojektā noteiktas papildu prasības lūgumam par uzņemšanu Latvijas pilsonībā, kas jāraksta pašrocīgi valsts valodā.
Tiek papildināts arī solījums par uzticību Latvijas valstij ar apņemšanos "stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu". Likumprojektā arī paredzēts ieviest interviju valsts valodā, lai pārbaudītu pilsonības pretendenta "iekļaušanos sabiedrībā un attieksmi pret sabiedrībā valdošajām vērtībām".
TB/LNNK iesniegtajā likumprojektā arī tiek noteikti papildu pienākumi cilvēkam, kurš vēlas reģistrēt par pilsoni pēc neatkarības atjaunošanas dzimušu bērnu, paredzot, ka viņam ir jāapliecina, ka palīdzēs bērnam iegūt izglītību latviešu mācībvalodā, kā arī tiek sašaurināti atvieglojumi latviešu valodas zināšanu pārbaudei.
Jaunajā Pilsonības likumā izslēgta iespēja iegūt pilsonību atvieglotā kārtībā no 15 līdz 18 gadu vecumam, ja bērnu vecāki nav izmantojuši likumā sniegtās iespējas to izdarīt, līdz bērns sasniedz 15 gadu vecumu. Tiek arī noteikts, ka iespējas reģistrēt par Latvijas pilsoni pēc neatkarības atjaunošanas dzimušu bērnu ir vienīgi tad, ja tas jau apgūst izglītību latviešu mācībvalodā.
Likumprojektā arī paplašināts un precizēts to personu uzskaitījums, kas netiek uzņemtas pilsonībā. Tajā skaitā ir personas, kas iesaistījušās dažādās pretvalstiskās aktivitātēs, personas, kas iesūtītas Latvijā kā kompartijas vai komjaunatnes kadru darbinieki, personas, kas ir hroniski alkoholiķi un narkomāni.
Jauni nosacījumi tiek izvirzīti personai, kura lūdz uzņemšanu pilsonībā. Pilsonības pretendents apliecina, ka ir iekļāvies sabiedrībā un pieņēmis tajā valdošās vērtības un ka tam ir legāli ienākumi, kas pietiekami sevis un savas ģimenes locekļu uzturēšanai, iesniedz izziņu par pēdējo triju gadu ienākumiem un samaksātajiem nodokļiem.
Tiek precizēts noteikums par pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā ne mazāk kā piecus gadus ar vārdiem "pēdējos piecus gadus".
Lai veicinātu rūpīgāku un pārdomātāku gatavošanos pilsonības iegūšanai, tiek noteikts, ka pilsonības iesnieguma noraidīšanas gadījumā to atkārtoti var iesniegt ne ātrāk kā pēc trim gadiem pašlaik noteiktā gada vietā.
TB/LNNK arī vēlas noteikt atvieglotu pilsonības atņemšanas kārtību ar Ministru kabineta lēmumu, pamatojoties uz kompetentu iestāžu atzinumu, ja Latvijas pilsonību ieguvušas nelojālas personas, kas iesaistījušās dažādās pretvalstiskās aktivitātēs, vai arī ir ieguvušas to ar krāpšanos.
Lai sekmētu valsts saikni ar latviešiem, kas okupācijas režīma terora dēļ bijuši spiesti pamest Latviju, un viņu tiešajiem pēcnācējiem, kā arī lai pilnībā nezaudētu saikni ar Latvijas pilsoņiem, kas pēc neatkarības atjaunošanas izbrauc uz patstāvīgu dzīvi citās valstīs, likumprojekts pieļauj dubulto pilsonību kā izņēmumu.
Tā iespējama, ja persona ir pilsonis kādā no ES, NATO vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm un grib atjaunot savu Latvijas pilsonību, pamatojoties uz to, ka bija Latvijas pilsonis okupācijas brīdī vai arī ir šāda pilsoņa pēcnācējs. Savukārt, izbraucot no Latvijas un iegūstot pilsonību kādā no iepriekšminēto apvienību valstīm, Latvijas pilsonību varētu saglabāt tie, kas to nav ieguvuši naturalizācijas kārtībā.
Šīs normas ļautu palielināt latviešu īpatsvaru Latvijas pilsoņu vidū, uzskata TB/LNNK.
Partija arī ierosina atjaunot Latvijas pilsoņu un viņu pēcnācēju, kuri okupācijas laikā bijuši spiesti atstāt Latviju un šajā laikā ir naturalizējušies ārvalstīs, tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņiem.
Saeima ceturtdien lems, vai nodot komisijām TB/LNNK iesniegto likumu.
Jau vēstīts, ka, neskatoties uz jau iepriekš konstatētajām nepilnībām spēkā esošajā Pilsonības likumā, koalīcijas partijas vienojušās pirms Saeimas vēlēšanām šo likumprojektu "nevērt vaļā".