Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanai grūtības ir abās pusēs, intervijā žurnālam "Republika.lv" atzinis Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis.
"Varam droši teikt, ka arī mūsu pusē šī jautājuma virzīšana nav tik viegla, tomēr mēs redzam, kā Latvijas politiskajās aprindās robežjautājuma apspriešana, interpretācija, izpratne tomēr virzās uz priekšu," skaidrojis vēstnieks. Krievija vēlas saglabāt robežu, kas tai ir stratēģiski un politiski svarīgi.
Visus šos gadus robežlīgums netika parakstīts, jo Krievija baidījās, ka Latvija varētu pieprasīt neparedzamu materiālo kompensāciju. Krievija arī, protams, vēlas saglabāt to robežu, kura izveidota PSRS varas gados, klāstījis Teikmanis.
Vēstnieks žurnālam norādījis, ka neredz iemeslu, kāpēc robežlīgums bez pievienotās deklarācijas būtu pretrunā ar valsts Satversmi - \'\'es nevaru iedomāties, kurš vārds tur būtu jāmaina, jo, manuprāt, Latgale kā bija, tā arī paliks Latgale ar Abreni vai bez tās".
Lēmums pievienot robežlīgumam deklarāciju par Abreni būs politisks un tam nebūs lielas saistības ar juristu komentāriem, kuri būs dažādi, uzsvēris vēstnieks.
"Mums ir jāizšķiras, vai spējam atteikties no Abrenes jautājuma, vai arī jānes nopietni upuri, saglabājot šo prasību kā dzīvībai svarīgu. Tā ir mūsu politiskā izvēle," komentējis Teikmanis.
Par Krievijas un Latvijas attiecību nākotni Teikmanis sacījis, ka "mums nevajag satraukties par negatīviem momentiem, kas ik pa laikam var parādīties arī attiecībās, kas jau normalizējas".
Galvenais, veidojot attiecības ar Krieviju, ir ievērot Latvijas intereses - \'\'lai mums no Krievijas nenāktu nekādi negaidīti pārsteigumi, lai mūsu attiecības būtu labi strukturētas, lai ekonomika varētu darboties pēc iespējas netraucēti Krievijā\'\'.
Teikmanis aicinājis nesākt abu valstu attiecības no "baltas lapas", drīzāk nonākt pie vienotas izpratnes par vēsturi. Pagaidām Krievija neesot izpratusi pati savu vēsturi, tādēļ esot lieki gaidīt, ka Krievija izpratīs Latvijas vēsturi.