Iespējams, konkrēts lēmums varētu tikt pieņemts budžeta jautājumam veltītajā valdības sēdē ceturtdien. Lai gan taupības pasākumu vērienam būs jābūt ļoti apjomīgam, Finanšu ministrija (FM) un premjera pārstāvji ir pārliecināti, ka divās nedēļās šis darbs ir kvalitatīvi paveicams.
Neviena no Dienas aptaujātajām ministrijām trešdien vēl nevarēja pateikt, kādas programmas kļūs par taupības upuriem. Tiek uzsvērts, ka tik kardinālu budžeta izmaiņu sagatavošanai laika ir par maz un termiņi ir sasteigti. Pagaidām tiek plānots, ka ministrijām savu budžetu izstrāde ir jāpabeidz līdz 16.septembrim, pēc tam tos divas nedēļas vērtēs FM, un jau 8.oktobrī 2009.gada budžeta projekts tiks iesniegts Saeimā.
Tikmēr vienu daļu no taupības plāna, kas attiecas uz štatu samazināšanu par 5%, ministrijas jau esot izpildījušas — kā ziņo FM, attiecīgie aprēķini ir iesniegti un tiek vērtēti. Jāpiebilst gan, ka pasākumi, ko patlaban steigā īsteno valdība, nav nekas jauns. Vēl pērnā gada nogalē visām ministrijām pretinflācijas plāna ietvaros tika uzdots veikt funkcionālus auditus, lai rastu iespējas izdevumu samazināšanai, taču vairākas ministrijas galu galā nonākušas pie secinājuma, ka finansējums ir jāpalielina.
Arī premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) preses sekretārs Edgars Vaikulis atzīst, ka pērn veiktie funkcionālie auditi patiesībā ir beigušies ne ar ko. Eksperti vairākkārt bija uzsvēruši, ka tieši funkciju revidēšana ir viens no efektīvākajiem tēriņu samazināšanas veidiem, taču šis darbs nav paveicams īsos termiņos.
To atzīst arī bijusī FM valsts sekretāre Irēna Krūmane. Viņasprāt, būtu vērts apsvērt ideju apvienot ministriju atbalsta funkcijas — grāmatvedības, personāla vadības un informācijas tehnoloģijas funkcijas vienotā institūcijā. Taču šāds solis sākotnēji prasītu lielākas izmaksas un būtu laikietilpīgs pasākums, viņa atzīst. "Mehāniska ministriju tēriņu samazināšana uz štata vietu likvidēšanas rēķina nebūs efektīva," uzsver I.Krūmane.
Arī ideja par ministrijas štatu samazināšanu nav jauna — šā gada pavasarī pie tās premjera uzdevumā strādāja Valsts kancelejas izveidotā darba grupa, kura savus secinājumus vasarā iesniegusi premjeram. Kā Dienai teica darba grupas vadītāja Baiba Pētersone, viens no galvenajiem ieteikumiem bija sakārtot atalgojuma jautājumu, jo patlaban atalgojuma starpība viena amata ietvaros dažādās ministrijās var sasniegt vairākus simtus latu.
E.Vaikulis gan sarunā ar Dienu nevarēja atcerēties, vai par šīs darba grupas secinājumiem būtu diskutēts budžeta jautājumiem veltītajās valdības sēdēs. Pats premjers gan trešdien bija izteicies, ka rosinās iesaldēt valsts uzņēmumu valdes un padomes locekļu algas.