Enerģija ir sarežģīts sarunu temats, rakstīšu ļoti vienkārši.Varam iet divos virzienos – censties saražot pašiem vai gudrāk izmantot jau esošo enerģiju. Paši varam saražot 50%-70% nepieciešamās enerģijas. Tātad importējam vismaz trešo daļu. Zīmīgi, ka vislielākā nepieciešamība importēt rodas tieši dienas laikā, kad enerģijas patēriņš ir vislielākais.No otras puses – patēriņa ziņā ievērojami atpaliekam no Eiropas. Dzirdēju atbilstošu teicienu – „esam nedaudz virs Āfrikas”. Tas nozīmē, ka mākslīgi bremzēt patēriņu nebūtu pareizi. Varam uzskatīt, ka patēriņu regulē cena un cilvēka dzīvesveids: jo grūtāk ar naudu, jo taupīgāk izmanto enerģiju.Enerģiju patērējam četros veidos: siltumenerģijā, elektrībā (rūpniecība), transportā un mājsaimniecībās. Kā runā – uzņēmumos pēdējā laikā ir liela tendence taupīt un enerģiju izmantot maksimāli efektīvi. Protams, vēl ir, kur augt, bet uzņēmumi domā pareizā virzienā. Lielākas iespējas ir mājsaimniecību līmenī – dzīvesveida maiņā. Ne tikai ekonomiskās spuldzes, tas ir arī izraut kontaktus, neatstāt datoru (lejupielādēt filmas) un TV ieslēgtu pa nakti utt., izmantot elektrību arī citos diennakts laikos, piemēram, mazgāt veļu naktīs.Un, protams, siltinot mājokļus. Šādā veidā iespējams ietaupīt pat 50% siltumenerģijas.Jāizmanto iespēja!Kāds ir Jūsu viedoklis – ir jāražo vairāk pašiem, tai skaitā, zaļo enerģiju, kas pašlaik ir dārga, vai jāmazina patēriņš?
Terminators
Liela daļa no mums – iedzīvotājiem – ir kļuvuši par terminatoriem – t.i., nepārtraukti patērē enerģiju, kas nozīmē ne tikai lielākus rēķinus pašiem, bet arī valstij pienākumu nodrošināt lielāku enerģijas daudzumu. Ņemot vērā, ka varam saražot tik, cik pašlaik varam, un par tādu cenu un ietekmi uz vidi, ko gatavs maksāt galapatērētājs, ir jāimportē; rodas jautājums par energodrošību.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.