Tiesā aģentūra BNS uzzināja, ka pērn martā ap pusdienas laiku 1993.gadā dzimušā zēna tēvs ieradās pie kādas no Rīgas centra vidusskolām, kurā dēls mācījies.
Zēns, lai izvairītos satikties ar tēvu, skrējis projām, taču tēvs viņu panācis, satvēris aiz rokas, sācis lamāties, kā arī trīs reizes ar dūri iesitis pa vēderu.
Tad "mīļais" tēvs, apķēris dēlu ap kaklu, un sācis vilkt skolas virzienā, vienlaicīgi kliedzot uz nepilngadīgo, apsaukājot rupjiem vārdiem, tādējādi paužot psihisku vardarbību pret nepilngadīgo.
Turpinot ceļu šādā veidā, vienā brīdī tēvs savu atvasi pagrūdis, pusaudzis atsities pret vārtiem. Pēc tam, jau atrodoties pie netālu no skolas novietotās automašīnas, dēla skolas biedru klātbūtnē, tādējādi radot viņam pazemojuma sajūtu un kaunu, tēvs pavēlēja viņam sēsties automašīnā.
Kad atvase atteicās to darīt, tēvs iesita ar roku vienu reizi viņam pa galvu, pēc kā mēģināja viņu iegrūst automašīnas salona aizmugurējā sēdeklī, taču puika atsities pret automašīnas virsbūvi, gūstot sejas sasitumus ar asinsizplūdumiem, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi pie viegliem miesas bojājumiem.
Tiesa secināja, ka tēva rīcības rezultātā nepilngadīgajam nodarītas psihiskas ciešanas, gūstot smagu psiholoģisku traumu pēc fiziskas iespaidošanas uz ielas, psiholoģiskās traumas sekām saglabājoties kritiskā līmenī mēnesi pēc fiziskās iespaidošanas.
Tēvam tajā brīdī nebija ne izbeigtas, ne aprobežotas aizgādības tiesības pār dēlu.
Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma teksta sastādīšanas dienas.