"Tēvzemieši" saskumuši, jo nejūt partneru atbalstu cīņā pret apvainojumiem britu medijos

Kā ziņots, Lielbritānijā, turpinoties priekšvēlēšanu politiskajām kaislībām par Latvijas partiju TB/LNNK, kurai piedēvēta nacistu glorificēšana, vairāki britu laikraksti pievērsušies Latvijas vēstures un leģionāru atceres dienas skaidrošanai.Konservatīvo partija britu priekšvēlēšanu cīņu karstumā izpelnījusies virkni uzbrukumu par tās jaunajiem sabiedrotajiem Eiropas Parlamentā. Britu politiķu uzrunās Latvijas valdības koalīcijas partijai TB/LNNK piedēvēta nacistu glorificēšana saistībā ar piedalīšanos 16.marta latviešu leģionāru piemiņas pasākumos.Britu biznesa laikraksts "The Financial Times" (FT) norāda, ka galu galā ir izrādījies, ka Latvijas 16.marta piemiņas pasākumi nav nekādi nacistu glorificēšanas saieti, bet karā kritušo piemiņas pasākumi, kas līdzinās pašu britu Kara veterānu piemiņas dienai."Lielbritānijas ārlietu ministrs Latvijas partiju "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK raksturoja kā labējos ekstrēmistus, kas godina nacistu SS. Patiesībā šī partija, kaut arī labējas ievirzes un nacionālistiska, Latvijas politikā ir pilnībā vidusmēra partija un ietilpst piecu partiju valdības koalīcijā, kas šobrīd cīnās ar valsts glābšanu no ekonomiskās krīzes," skaidro FT Skandināvijas korespondents Endrū Vards."Partijas saknes meklējamas astoņdesmito gadu pretpadomju neatkarības kustībā, un tā ir vienīgā Latvijas partija, kas bijusi pārstāvēta ikvienā parlamentā kopš pirmajām pēcpadomju vēlēšanām 1993.gadā," raksta Vards, leiboristu paustās apsūdzības skaidrojot ar partijas priekšvēlēšanu centieniem apkaunot konservatīvos.FT arī publicējis Latvijas Universitātes politikas zinātnieka Dauņa Auera skaidrojumu par leģionāru piemiņas dienas pasākumiem.Arī laikraksts "The Guardian" veltījis garu rakstu latviešu leģionāru tēmai un Latvijas sarežģītajai vēsturei. Laikraksts norāda, ka leģionāri latviešiem ir varoņi un brīvības cīnītāji, kas iesaistījās bezcerīgā kaujā pret Sarkano armiju, mēģinot nepieļaut padomju okupāciju Baltijas valstīs. Avīze arī norāda, ka TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzskatāms par mērenu uzskatu cilvēku un ļoti spējīgu politiķi."The Guardian" korespondents Rīgā Ians Treinors ticies arī ar TB/LNNK ilggadīgo politiķi Juri Dobeli, kurš Lielbritānijas ārlietu ministra Deivida Milibenda izteikumus nodēvēja par nepatiesiem."Milibendam nav taisnība. Viņš nezina Latvijas vēsturi," norādīja Dobelis, demonstrējot Lielbritānijas Ārlietu ministrijas un izlūkdienesta 1943. un 1946.gada ziņojumu par leģionāriem kopijas. "Vai es esmu nacists? Tas ir smieklīgi," piebilda Dobelis.Savukārt Londonā studējošais latviešu vēsturnieks Gustavs Strenga laikrakstam paudis izbrīnu par to, ka Lielbritānijas medijos un politiskajās aprindās norit kaismīgi strīdi par Latvijas vēsturi. Pēc viņa domām, šis strīds pilnībā vērtējams kā britu priekšvēlēšanu kampaņa, tomēr tas liek Latvijas valdībai nemitīgi attaisnoties.Raksta noslēgumā "The Guardian" skaidro, ka 16.marts par leģionāru atceres dienu izraudzīts tādēļ, ka 1944.gada 16.martā vienīgo reizi kara laikā apvienojās Latvijas abas "Waffen SS" leģiona divīzijas, lai cīnītos pret padomju spēku iebrukumu."Kopš Padomju Savienības sabrukuma latviešu nacionālisti šo dienu svinējuši kā varoņu piemiņas dienu, bet Maskavas uzkurinātā krievvalodīgo minoritāte pret to protestējusi. Rīgas centrā piemiņas dienā notiek neonacistu un "skinhedu" sadursmes ar krievu aģitatoriem," raksta avīze."Politiķi reti piedalās pasākumos Rīgā, bet parasti dodas uz leģionāru kapsētu Lestenē. Pēdējo desmitgadi ceremonijas izraisījušas niknu vārdu apmaiņu starp lielo Krieviju un mazo Latviju. Nacionālisti, diplomāti un vēsturnieki ir gaužām izbrīnīti, ka britu ārlietu ministrs pievienojies krievu nostājai," norāda "The Guardian"."Latviešu leģionu veidoja divas "Waffen SS" divīzijas ar 65 000 vīriem, pārsvarā pusaudžiem, kurus nacisti ietērpa vācu uniformās. Leģiona vēsture parāda Hitlera un Staļina ļaunprātību, kas Latviju pārrāva uz pusēm. Krievi iebruka 1940.gadā, vācieši - 1941.gadā, krievi atgriezās 1944.gadā un palika līdz 1991.gadam. Krievi savās rindās iesauca aptuveni 75 000 latviešus, bet vācieši - aptuveni 150 000. Ģimenes tika nošķirtas, un tēvi un dēli nonāca pretējās karojošajās pusēs. Reti kuru ģimeni tas neskāra tieši," raksta "The Guardian".Kā ziņots, Latvijas oficiālā pozīcija latviešu leģiona vērtējumā balstīta uz 1950.gada 12.septembra ASV pārvietoto personu komisijas secinājumu. "Baltijas ieroču SS vienības to mērķu, ideoloģijas, darbības un sastāva kvalifikācijas ziņā ir uzskatāmas par savrupām un no vācu SS atšķirīgām vienībām, tādēļ komisija tās neuzskata par ASV valdībai naidīgu kustību," pausts šajā secinājumā.