LETA jau ziņoja, ka LU šā gada pavasarī vērsās tiesā pret Kūli pēc tā dēvētā plaģiātisma skandāla LU Vēstures un filozofijas fakultātē, kad publiskajā telpā trīs šīs fakultātes mācībspēki tika vainoti plaģiātismā.
LU prasa tiesu izbeigt darba attiecības ar Kūli, taču augstskola līdz lietas izskatīšanai tiesā nav vēlējusies publiskot prasības pieteikuma saturu un tā motivāciju, vien norādījusi, ka darba attiecības ar Kūli tiesas ceļā tiek lūgts pārtraukt, jo profesora rīcība neesot savienojama ar darbu akadēmiskā personāla sastāvā.
Lai pārbaudītu izskanējušās aizdomas, LU tika izveidota ekspertu komisija. Komisija cita starpā vērtēja to, vai Kūļa veiktajā Imanuela Kanta darba "Praktiskā prāta kritika" tulkojumā ir saskatāmas plaģiātisma pazīmes. Pēc tam jautājumu skatīja LU Ētikas komisija, kas lēma par nosodījuma izteikšanu Kūlim par plaģiātismu.
Ētikas komisija konstatēja, ka Kūlis, tulkojot darbu "Praktiskā prāta kritika", ir aizskāris Ata (Otto) Rolava intelektuālo īpašumu, nenorādot, ka tulkojums ir padziļināts redakcionāla rakstura Rolava tulkojums.
Kūlis apvainojumiem plaģiātismā nepiekrita.
Profesors nepiekrita arī LU Ētikas komisijas atzinumam, kurā viņa veiktais Kanta darba tulkojums tika klasificēts kā "redakcionāla rakstura darbs". Kūlis arī pauda pārliecību, ka visi viņam izteiktie apvainojumi plaģiātismā ir nekorekti un to mērķis ir graut filozofijas nodaļu un Vēstures un filozofijas fakultātes reputāciju.
Kūlis uzsvēra, ka pēc vairākus mēnešus ilgušā realitātes šova masu saziņas līdzekļos "filozofijas profesoru plaģiāta lieta" pāraugusi represīvās darbībās, proti, LU vērsusies ar prasību tiesā, un pauda pārliecību, ka tiesa viņu "pilnībā attaisnos".