V.Paegle sestdien sarunā ar Dienu pastāstīja, ka viņa pašlaik konsultējas ar juristiem, tādēļ vēl nebija gatava atklāt, konkrēti ar kādiem argumentiem dosies uz Tiesībsarga biroju. Iepriekš V.Paegle sacīja, ka lūgs izvērtēt, vai, atsakot amatus politikā iesaistītajiem cilvēkiem, netiek pieļauta viņu diskriminācija. “Partejiska piederība nevar būt par garantiju kāda amata ieņemšanai, bet tā nedrīkst kļūt arī par ierobežojumu,” norādīja deputāte.
Tiesībsarga biroja Cilvēktiesību departamenta vadītāja Līga Biksiniece-Martinova Dienai vēl atturējās prognozēt, kādas varētu būt V.Paegles izredzes pierādīt, ka V.Zatlers pieļāvis diskrimināciju, izlemjot noraidīt viņas kandidatūru. L.Biksiniece-Martinova sacīja, ka ar diplomātisko praksi birojs līdz šim nav saskāries, tāpēc jāskatās, uz ko konkrēti V.Paegle vērsīs tiesībsarga uzmanību un tad jāizvērtē visi apstākļi.
Pēc Tiesībsarga biroja pārstāves vārdiem, demokrātiskā valstī nav pieļaujams, ka cilvēka kandidatūra kādam amatam tiek noraidīta politiskās pārliecības dēļ. Taču šo normu viņa atturējās attiecināt uz konkrēto gadījumu, jo vēstnieku iecelšana nav klasiskas darba attiecības. Turklāt, iespējams, prezidents runājis nevis konkrēti par V.Paegli, bet gan par vēstnieku iecelšanas principu kā tādu, sacīja L.Biksiniece-Martinova.
Noraidot V.Paegles kandidatūru, V.Zatleram bijušas pretenzijas pret vēstnieka kandidāta vārda publisku izskanēšanu pretēji ierastajai praksei, kā arī viņam neesot patikusi vēstnieku virzīšana pēc politiskās piederības, žurnālistus ar Valsts prezidenta argumentiem piektdien iepazīstināja viņa preses sekretāre Inta Lase. Rakstiskā atbildē ārlietu ministram V.Zatlers gan nav sniedzis V.Paegles kandidatūras noraidījuma pamatojumu, Diena noskaidroja ministrijā.