Publiski izskanējušajam priekšlikumam saskatāmi divi galvenie mērķi – palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumus un samazināt veselības aprūpes sistēmas izdevumus. Abi šie mērķi ir leģitīmi, tomēr izvēlētais līdzeklis nav piemērots to sasniegšanai, secinājis Tiesībsargs. Būtībā valstij, veidojot veselības aprūpes sistēmu, ir liela rīcības brīvība, tomēr valsts nevar atteikties no to pienākumu pildīšanas, ko uzliek Satversme, uzsver R.Apsītis. Valstij ir jānodrošina veselības aprūpes fiziskā un finansiālā pieejamība, it īpaši sabiedrības mazaizsargātajām grupām.
Tiesībsargs šajā modelī saskata vairākus riskus: pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli nav uzlikts visiem iedzīvotājiem, piemēram, no valsts budžeta izmaksājamo pabalstu saņēmēji, kaitējuma par negadījumu darbā vai arodslimību atlīdzinājuma saņēmēji, daļa pensiju saņēmēji ir atbrīvoti no ienākuma nodokļa maksāšanas. Tādēļ rodas jautājums – kā valsts garantēs veselības aprūpes pieejamību šīm grupām, kā arī darba ņēmējiem, par kuriem darba devējs nemaksā ienākuma nodokli, darba ņēmējiem to nezinot. Otrkārt, ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība dažādām maksātāju grupām ir atšķirīga. Treškārt, nav skaidrs, kāds nodokļa maksāšanas periods tiks ņemts vērā. Tādējādi uzskatām, ka pie pašreiz spēkā esošā ienākuma nodokļa administrēšanas regulējuma šāda iecere nav reāli īstenojama un tā var novest pie Satversmē garantēto tiesību pārkāpumiem.
Var piekrist, ka veselības aprūpes jomā ir nepieciešama reforma, tomēr tā ir nopietni izvērtējama un jāievieš saprātīgā laika periodā, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, uzsvēris Tiesībsargs R.Apsītis.
Jau vēstījām, ka I.Circene uzskata, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai būtu jābūt "kā burkāns, lai iedzīvotāji piedalītos nodokļu maksāšanā". Viņa rosināja – tiem cilvēkiem, kuri maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), saņem valsts kompensētos veselības aprūpes pakalpojumus kā līdz šim, bet tie, kuri nemaksā, — ierobežotā apjomā. Piemēram, vizīte pie ģimenes ārsta un speciālista būs maksas pakalpojums, arī valsts kompensētie medikamenti viņiem būs liegti. Neatliekamā medicīniskā palīdzība viņiem pienāksies tāpat kā ārstēšanās akūtu slimību gadījumos. Šāds Jaunā laika deputātes ierosinājums pirmdien guva konceptuālu valdības koalīcijas atbalstu. Darba grupa nolēmusi izpētīt Igaunijas un Austrijas pieredzi, kur pastāvot šāda prakse. Premjers Valdis Dombrovskis šorīt intervijā Latvijas radio teica, ka šis priekšlikums nav nākamā gada budžeta jautājums.
"Tas ir līdzīgi kā sociālās apdrošināšanas sistēmai, kur tiek radīti stimuli nodokļu maksāšanai un radīti negatīvi stimuli nodokļu nemaksāšanai. Līdzīga sistēma ir Igaunijā un Austrijā un tā ļoti sekmīgi darbojas. Bet šis nekādā veidā nav 2010.gada budžeta paketes pasākums. Tas ir jautājums, kas sasaista veselības aprūpes pakalpojuma pieejamību virs noteiktā minimuma, kas visiem ir pieejams kā neatliekamā palīdzība, ar nodokļu samaksu, līdzīgi kā tas ir Igaunijā un Austrijā."