Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas, šajā nolūkā saņemt un sniegt jebkādu informāciju, tiesības tikt uzklausītam, kā arī tiesības uz apziņas un ticības brīvību. Bērna reliģisko piederību nosaka vecāki.Arī izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību. Saskaņā ar Izglītības likumu izglītojamie pēc izvēles apgūst kristīgās ticības mācību vai ētiku vai arī kristīgās ticības mācību un ētiku vienlaikus.Savukārt Reliģisko organizāciju likums noteic, ka valsts un pašvaldību skolās kristīgās ticības mācību var mācīt personām, kuras rakstveidā izteikušas vēlēšanos to apgūt. Par 14 gadiem jaunāku bērnu vietā iesniegumu kristīgās ticības mācības apguvei iesniedz vecāki vai aizbildņi.Kristīgās ticības mācīšana pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē bērniem, kuru vecāki nav rakstveidā izteikuši vēlēšanos to apgūt, ir pretrunā normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam.Iestāde nav tiesīga ierobežot vecāku tiesības izvēlēties, vai viņu bērni apgūs kristīgo mācību, kā arī nav tiesīga jebkādā veidā ietekmēt vecāku izvēli vai likt izglītojamajiem obligāti piedalīties reliģiskos pasākumos vai rituālos.Šāda iestādes rīcība ierobežo personām Satversmē garantēto reliģijas izvēles brīvību un pārkāpj Reliģisko organizāciju likumā noteikto valsts mērķi, proti, garantēt Latvijas iedzīvotājiem tiesības uz reliģijas brīvību, kas ietver tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, individuāli vai kopā ar citiem pievērsties kādai reliģijai, brīvi mainīt savu reliģisko vai citu pārliecību, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību.Apsītis uzskata, ka patlaban Reliģisko organizāciju likuma un Izglītības likuma regulējums pilnībā nodrošina iespēju izglītības iestādēs, tostarp pirmsskolas izglītības iestādēs, apgūt kristīgajā ticībā ietvertās vērtības un izglītoties reliģijas jautājumos, taču tam jānotiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā – iestādei jālicencē kristīgās mācības programma pirmsskolai un vecākiem rakstveidā jāizsaka vēlme to apgūt.Jau ziņots, ka Jūrmalas bērnudārza "Madara" kāda audzēkņa vecāki pauda sašutumu, ka nav bijuši informēti, ka pirmsskolas iestādē bērnus skolo kristīgā garā. To viņi atklājuši, kad bērns mājās pirms ēšanas mēģinājis noskaitīt lūgšanu.Jūrmalas pašvaldības Izglītības nodaļas darbinieki noskaidrojuši, ka vainīga bijusi viena no audzinātājām, kas bērniem pirms ēdienreizes mācījusi skaitīt: "Dienišķo maizi dodi mums šodien, āmen."Jūrmalas pašvaldības Izglītības nodaļā iepriekš pastāstīja, ka bērnudārza vadītāja Marita Šteimane bērnudārzā vēlējusies licencēt kristīgas ievirzes programmu, taču tas nav izdevies. Kad licence šādai programmai atteikta, bērnudārzs kristīgās paražas pārtraucis, bet viena audzinātāja to neesot ievērojusi."Latvijas Avīze" iepriekš ziņoja, ka bērnam, kura vecākiem bija iebildumi pret kristīgajām tradīcijām audzināšanā, jau atrasta vieta citā pirmsskolas izglītības iestādē.
Tiesībsargs: ir nepieciešamība pēc kristīgās mācības licencēšanas
Pašlaik likums pilnībā nodrošina iespēju bērnudārzos apgūt kristīgajā ticībā ietvertās vērtības, taču šādā gadījumā iestādei jālicencē kristīgās mācības programma pirmsskolai un vecākiem jāizsaka vēlme to apgūt, norāda Tiesībsarga birojs, komentējot situāciju Jūrmalas bērnudārzā "Madara".Tiesībsarga padomnieks Raits Averāts paskaidroja, ka Satversmē skaidri noteikts, ka Latvijas valsts ir atdalīta no baznīcas un ikvienai personai ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.