Raidījums norādīja, ka Krimināllikumā ir 319.pants par valsts amatpersonas bezdarbību, kur teikts: "..ja valsts amatpersona neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma ir jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, ja ar to valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm radīts būtisks kaitējums..", tad atkarībā no seku smaguma sods ir aizliegums ieņemt amatus, piespiedu darbs, naudassods vai pat līdz sešiem gadiem cietumā.
Kā vēstīja raidījums, šīs normas izstrādātāji ir divi pieredzējuši tiesību speciālisti – Aivars Niedre un Uldis Krastiņš. Abi ir Krimināllikuma autori un uzskata, ka to var piemērot amatpersonām, kuru lēmumi izraisījuši tik dziļu krīzi, norādīja raidījums.
Juridisko tiesību doktors Aivars Niedre norādījis: "Par to, ka te varētu saskatīt amatpersonas bezdarbību, es domāju, ka tam ir liels pamats. Bet, protams, tā ir apsūdzības rīcība. Te vārds jāsaka prokuratūrai, es tā domāju." Savukārt Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors Uldis Krastiņš atzinis, ka viņu profesionāli ļoti interesē, ko prokuratūra uzskata par būtisku kaitējumu ar smagām sekām ar likumu aizsargātām interesēm.
Raidījums norāda: tas nozīmē, ka prokuratūrai būtu jāizpēta lēmumu pieņemšanas ķēde, kāpēc Latvijas amatpersonas rīkojās pretēji, piemēram, kaimiņvalstīm, kuras, paredzot krīzi, laikus veidoja budžeta uzkrājumus. "Arī tad, kad daudzi komentētāji un eksperti skaļi norādīja uz bīstamību, ka pie mums lēmumi tiek pieņemti šaurā lokā ar ietekmīgiem partiju biedriem un sponsoriem, Latvijas varas elite nemainīja finanšu politiku - pat pēc nopietniem brīdinājumiem no Latvijas Bankas, Pasaules Bankas, Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF). Tāpēc jānoskaidro, vai atbildība par to pienāktos kaut vai nolaidības dēļ," vēstīja Nekā personīga.
A.Niedre domā, ka nolaidība tā ir jebkurā gadījumā. Arī tad, ja persona gan paredzēja, bet vieglprātīgi paļāvās, ka tas nenotiks.
Pēc raidījuma veidotāju domām, ja izpētītu kaut vai tikai likuma "Par budžetu un finanšu vadību" 1.panta prasību, ka "Budžetu izstrādājot, ir jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārējo ekonomisko līdzsvaru", atbildes iegūšanai būtu veselīgs efekts. Tāpēc Nekā personīga veidotāji šonedēļ ar iesniegumu vērsās ģenerālprokuratūrā, lūdzot tiesībsargājošo iestādi izmeklēt, kādus lēmumus atbildīgās amatpersonas pieņēma vai nepieņēma pēc tam, kad vairākas starptautiskas institūcijas bija brīdinājušas Latviju par ekonomikas pārkaršanu, vai krīzes dziļums izraisījās atbildīgo amatpersonu bezdarbības dēļ un vai personas, kurām bija uzticētas valsts finanses un manta, ir saucamas pie kriminālatbildības.
Kā ziņots, Latvijai krīzes dēļ nācies aizņemties naudu no starptautiskajām institūcijām, un tika panākta vienošanās par aizdevumu 7,5 miljardu eiro apmērā.
Pusgada laikā kopš iepriekšējā premjera Ivara Godmaņa valdība vienojās par aizņēmumu Latvijas ekonomika kritusi neprognozēti strauji, norādīja raidījums. "Tas nozīmē - ar šo aizņēmumu Latvijai nepietiks," norādīja Nekā personīga un piebilda: neoficiāli zināms, ka papildus aizdevumu Latvijai nebūs gatava dot Zviedrijas valdība, bet no SVF Latvija aizņēmusies maksimāli atļauto summu.