"Es kā ES dalībvalsts tieslietu ministrs ļoti labi apzinos mūsu valsts saistības, bet man ir svarīgs mūsu sabiedrības viedoklis, un nekas nav akmenī iecirsts — arī Eiropas Savienībā," Dienai sacīja G.Bērziņš, kura paziņotais bija reakcija uz nežēlīgo slepkavību Bauskas rajonā.
Pēc runām par viņa iespējamo nomaiņu ministrs premjeram bija tieši pavaicājis, cik tās ir patiesas. Saruna esot ilgusi 30 sekundes, kurās G.Bērziņš pārliecinājies, ka premjers negatavojas pieprasīt viņa demisiju. Minējumu izcelsmi vēlāk skaidroja nevis ar I.Godmaņa, bet gan kāda viņa biroja darbinieka neapmierinātību, kas, visticamāk, bija premjera padomnieks Eduards Ikvilds. Viņš vairākās sarunās ir norādījis, ka G.Bērziņu interesē tikai valsts valodas politika un tiesu sistēma, bet pārējie ministrijas kompetences jautājumi esot atstāti novārti. Taču šim nemieram varētu būt arī subjektīvi iemesli, ņemot vērā E.Ikvilda agrāko saistību ar šo ministriju. E.Ikvilds Dienai nevēlējās par to izteikties, norādot, ka šādos gadījumos komentārus sniedz preses sekretārs. Savukārt premjera pārstāvis Edgars Vaikulis atzina, ka valdības vadītājam nav nodoma mainīt tieslietu ministru un nav iebildumi pret viņa darbu — lai arī nereti ar kavēšanos, uzdevumi esot izpildīti. Kāds cits premjera biroja darbinieks teica: "Šis sektors nav viegls, bet nav nekādu tādu problēmu, kas būtu radušās Bērziņa laikā."
Bijusī tieslietu ministre, opozīcijā esošā Jaunā laika pārstāve Solvita
Āboltiņa, komentējot aicinājumu diskutēt par nāvessodu, sacīja:
"Tieslietu ministrs tik populistiski nevar rīkoties." S.Āboltiņa
"milzīgas kļūdas ministra darbā" neredz, taču uzskata — attieksme pret
tiesu sistēmas attīstību ir vērtējama pozitīvi, savukārt Ieslodzījuma
vietu pārvaldē uzlabojumi neesot jūtami, un būtu nepieciešama arī
"Valsts valodas centra atdzīvināšana". JL pārstāve arī jūt atsevišķu
TB/LNNK projektu lobēšanu.
Nepazīstamais ministrs
Līdz 2006.gada nogalei plašāka sabiedrība par G.Bērziņu neko daudz
nezināja, jo viņa darbība, sākot ar 90.gadu otro pusi, Privatizācijas
aģentūras padomē nesaistīja pārāk plašu interesentu loku. Līdz
aicināšanai Aigara Kalvīša (TP) valdībā G.Bērziņš arī nebija darbojies
partijas valdē. Kad šā gada sākumā šķēlās TB/LNNK, projāmgājēji bija
izteikušies, ka G.Bērziņš esot bijis viens no tiem, kurš piesaistījis
partijai finansējumu. Taču agrākie partijas līderi to noliedz — viņam
arī esot bijusi pārāk niecīga ietekme, lai varētu ieinteresēt
sponsorus, un viņš arī esot ļoti piesardzīgs. G.Bērziņš pats minējumus
skaidro ar to, ka viņa juridiskais birojs atradies vienās telpās ar
fondu Tēvzeme. Ar tā starpniecību savulaik tēvzemieši meklēja
ziedotājus. "Taču mūsu juridiskā biroja atbildībā nebija līdzekļu
piesaistīšana," teica tieslietu ministrs. Viņš arī noraida jebkādu
saistību ar smagos noziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu, apgalvojot, ka
ar A.Lembergu pirmo reizi sastapies koalīcijas padomes sēdēs, kad viņš
tajās pārstāvēja Zaļo un Zemnieku savienību.
G.Bērziņš nekad nesteidzoties ar lēmumu pieņemšanu, bet, kad pieņemot, tad stingri par to iestājoties — uzskata viņa partijas biedri. Divos ministra amatā aizvadītajos gados tēvzemietis esot sapratis, ka sabiedrībai patīkot skaidri un tieši pausts viedoklis. Taču tieslietu ministra situācija nav viegla, jo aiz viņa Saeimā ir tikai piecu deputātu frakcija, un katra atļaušanās izteikt savu tiešo viedokli var izraisīt ietekmīgāku partiju pretreakciju. Tā tas bija arī, kad G.Bērziņš viens no pirmajiem izteica atbalstu Jāņa Kažociņa atkārtotai atbalstīšanai Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatā. TP pārstāvjus šāda pozicionēšanos neapmierināja.
Pēc kāda laika gan tieslietu ministrs bija atradis kopīgu valodu arī ar
TP, kad Uzņēmuma reģistra galvenā valsts notāra amatā nominēja tās
biedru Ringoldu Balodi. Jāatgādina, ka Jānis Endziņš pērn aizgāja no UR
galvenā valsts notāra amata un bija iespaids, ka amata atstāšana arī
nav no brīva prāta. Šī rokāde ļoti atgādināja politisku darījumu, kura
rezultātā tieslietu ministram radās iespēja "mantojumā saņemto"
ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski (TP) nomainīt ar paša
izraudzīto Mārtiņu Lazdovski. G.Bērziņš tagad to raksturo kā "apstākļu
sakritību" un apgalvo, ka augstu vērtējot M.Bičevska profesionalitāti.
Partijas resurss
G.Bērziņš aktīvā politikā ienāca pēc tam, kad pēc 9.Saeimas vēlēšanām TB/LNNK nolēma atbildīgos amatos izvirzīt jaunus un līdz tam politikā nezināmus cilvēkus. Viņš ir piedalījies visās Saeimas vēlēšanās un visās balsojis par vienu un to pašu partiju — to, kurā pats ir jau divdesmit gadu. G.Bērziņš mācījās 11.klasē, kad 1988.gadā piedalījās LNNK dibināšanas kongresā Ogrē. Toreiz tas bija pietiekami drosmīgi, jo esot pastāvējis zināms risks, piedzīvot sarežģījumus ar iestāšanos Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Nu jau desmit gadus G.Bērziņš šajā fakultātē Civiltiesību katedrā studentiem lasa lekcijas. Pirms četriem gadiem viņš kļuva par zvērināto advokātu.
G.Bērziņš ministra darbībā respektējot savas partijas politiskās nostādnes pilsonības un valsts valodas jautājumos. Tieslietu ministrs ir viens no nedaudzajiem partijas resursiem, ar ko pieturēt vēlētājus, kas tiek ļoti uzskatāmi izmantots. Vasarā bija partijas un ministra kopīgs paziņojums presē pret izmaiņām Augstskolu likumā, kas paredzēja svešvalodu programmas augstskolās, jo tās "paverot ceļu krievu valodai augstākās izglītības vidē," bija sacīts paziņojumā. G.Bērziņš arī uz krievu mediju jautājumiem atbild tikai latviski. "Tas ir tikai loģiski, ka ministrs īsteno tās idejas un mērķus, kas ir attiecīgā politiskā spēka programmā," teica G.Bērziņš. Viņš, tāpat kā pārējie tēvzemiešu ministri, savulaik neatbalstīja valdībā arī Latvijas un Krievijas robežlīgumu, kas ir fiksēts sēdes protokolā. Tajā pašā laikā viņš ir viens no līderiem partijā, kuras reitings pēdējā Latvijas faktu aptaujā bija vien 2,9. Uz vaicāto, kā tēvzemieši domā atgūt popularitāti, lai būtu pārstāvēti arī nākamajā Saeimā, viņam bija tā pati agrākā recepte — ar jaunu cilvēku iesaistīšanu partijā un arī atbildīgos amatos.
***
G.Bērziņš nekad nesteidzoties ar lēmumu pieņemšanu, bet, kad pieņemot, tad stingri par to iestājoties