Runājot par atalgojuma lielumu un salīdzinājumu ar citām profesijām, viņš teica, ka arī tā ir politiska izšķiršanās. J. Nemanis uzskata, ka attiecībā pret tiesnešu atalgojumu ir jāievēro, ka tiesnesim ir īpaša loma tiesiskā valstī - ja valsts maksā tiesnesim tikpat cik namu pārvaldē, tad problēma ir tā, ka neviens kvalificēts jurists par tiesnesi neies strādāt, vai arī atteiksies strādāt."Tiesnesim aizejot labākos darba meklējumos, vieta tukša nepaliks, jo nāks strādāt citi juristi. Līdz ar to sabiedrība saskarsies ar vāji profesionāli juristu sniegumu tiesnešu amatos un tas tiešā veidā ietekmēs gan ekonomiku, gan biznesu. Cilvēkiem nereti domāšana ir apmēram tāda - kamēr viņus neskar tiesas process, tikmēr viņiem vienaldzīgi cik tiesnesis saņem," norāda J. Nemanis. Viņš arī uzsver, ka politiķi par argumentu parasti izmanto to, ka izpildot Satversmes tiesas spriedumu Administratīvās tiesas priekšsēdētājs saņemtu 4000 latu mēnesī, kas uz Eiropas fona nav liels atalgojums, taču Latvijas līmenī tas vairākkārtīgi pārsniedz premjera algu un tad protams, sabiedrībai ir neizpratne. Tajā pašā laikā rajona tiesas tiesnesis šobrīd uz rokas mēnesī saņem 550 latus."Ja skolotājs var strādāt divās skolās un saņemt vairāk kā 500 latu, tad tiesnesim iespējas citur piestrādāt ir ierobežotas. Ja tiesnesis redz, ka ministrijā ierēdnis saņem tikpat, bet viņam ir mazāka atbildība, tad tiesnesis var apsvērt doties labāk atalgota darba meklējumos. Sabiedrībai ir grūti saprast ko nozīmē tiesnešu neatkarība," salīdzina J. Nemanis. J. Neimanis atzina, ka pagaidām nav zināms kā izpaudīsies tiesnešu iekļaušana šajā sistēmā, neviens nav pateicis būtību.Viņš arī norāda, ka biedrībā pagaidām nav plānots apspriest A. Štokenberga paziņojumu, turklāt tiesneši jau politiķu lēmumus nevar ietekmēt. Sašutumu protams varot izteikt, bet streikot nevarot."Ja salīdzinām ar valsts pārvaldes darbiniekiem un civildienesta ierēdņiem, tad tiesnesim jāsaņem vairāk kā salīdzināma līmeņa ierēdnim," viņš sakidro."Šeit jau politiķi izmanto klišejas - skolotāji, pensionāri, ugunsdzēsēji. Katra profesija ir nozīmīga, taču ir jāvertē kura ir valstij svarīga. Nozīmīga loma nav tikai likumdevējam, kurš pieņem tiesību normas, bet arī tam, kurš tās piemēro," uzsver J. Neimanis."Ja esam solidāri, tad solidaritātei ir jābūt ar visiem. Nav problēma, ka tiesneši tiek iekļauti šajā sistēmā, jautājums ir par to kādā līmenī viņi tur iekļauti. Pašlaik situācija ir neadekvāta, jo ministrijās ierēdņi saņem daudz lielākas algas par atsevišķiem tiesnešiem," uzskata Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica. Tiesnese atgādina, ka tiesneši arī ekonomikas uzplaukuma gados pie būtiska algu pielikuma netika. "Nu jau sešus gadus esam solidarizējušies ar visiem - tajā laikā, kad visiem pacēla algas, tiesneši gaidīja savas algas," viņa skaidro.
No otras puses ir likums par Tiesu varu un attiecībā uz tiesnešu atalgojumu vajadzētu likumam arī palikt, proti, šajā likumā ir notiekti pienākumi un garantijas.
I. Krēvica uzsver, ja tiesnešiem algas tiek samazinātas un ņemot vērā tiesnešu noslogotību, būs tiesneši, kas dosies labākas peļņas meklējumos. "Tiesnesis nav Dievs zemes virsū, bet politķiem nosakot atalgojumu vajadzētu padomāt par viņu atbildību", uzsver I. Krēvica.
Jau ziņots, ka viena no jaunā tieslietu ministra Aigara Štokenberga (Sabiedrība citai politikai, Vienotība) prioritātēm saistībā ar nākamā gada budžetu būs tiesnešu iekļaušana vienotā valsts atalgojuma sistēmā.